Monzunda arhipelāgs
| Monzunda arhipelāgs | |
|---|---|
| Lääne-Eesti saarestik | |
 Hījumā dienvidaustrumi | |
| Ģeogrāfija | |
 | |
| Izvietojums | Baltijas jūra |
| Koordinātas | 58°03′00″N 23°00′00″E / 58.05000°N 23.00000°EKoordinātas: 58°03′00″N 23°00′00″E / 58.05000°N 23.00000°E |
| Galvenās salas | Sāmsala, Hījumā, Vormsi, Muhu |
| Platība | 3933 km² |
| Garums | 147 km |
| Augstākais kalns |
Tornimegi 68 m |
| Administrācija | |
 Igaunija | |
| Apriņķis | Sāremā, Hījumā, Lēne |
| Lielākā pilsēta | Kuresāre |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 46 000 (2003) |
| Pamatiedzīvotāji | igauņi, zviedri |
Monzunda arhipelāgs (vācu: Moonsund-Inseln), arī Rietumigaunijas arhipelāgs (igauņu: Lääne-Eesti saarestik),[1] ir salu arhipelāgs Baltijas jūrā. Visas salas pieder Igaunijai. Tiek lēsts, ka arhipelāgā ir ap 500 salu, no kurām vairākums ir mazas vai ļoti mazas. Apdzīvotas ir 9—10 salas. No kontinenta atdala Sūrveina un Vozi šaurumi austrumos un Irbes šaurums dienvidrietumos. Arhipelāgs no pārējās jūras akvatorijas atdala Rīgas līci. Salu kopējā platība ir 3933 km² un kopējais iedzīvotāju skaits 2003. gadā bija 46 000.[2] Lielākās arhipelāga salas ir Sāmsala, Hījumā, Vormsi un Muhu, kas izvietojušās ap Veinameri (Monzunda) šaurumu.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salīdzinājumā ar pārējo Igauniju, arhipelāgā klimats ir salīdzinoši maigāks un siltāks. Salās augsne nav auglīga, kaļķaina, daudz akmeņu. Arhipelāga salās aug priežu meži (izņēmums ir Abruka, kur aug krāšņs platlapju mežs), kadiķu audzes, ir pat mazauglīgi, tuksnesīgi klajumi — alvāri.
Salas veidojušās, jūras gultnei paceļoties pēc pēdējā ledus laikmeta. Zemes garozas celšanās šeit vēl turpinās un vietām salas veidojas samērā ātri. Piemēram, Vilsandi sala pie Sāmsalas izveidojusies pēdējo 350 gadu laikā.
Jūras viļņu iedarbībā vietām izveidojušās krāšņas kaļķakmens klintis. Augstākās krastu klintis atrodas Sāmsalas ziemeļu piekrastē — 21 m augstā Pangas klints.
Izolētās salas palīdzējušas izveidoties savdabīgai kultūrai un tradīcijām. Daudzās salās (Vormsi, Muhu, arī netālā Roņu sala) līdz nesenam laikam dzīvoja galvenokārt zviedri — tuvojoties otrā pasaules kara beigām zviedri evakuējās uz Zviedriju. Arī igauņu apdzīvotajām salām raksturīga kultūras un tradīciju savdabība.
Pateicoties izolācijai maz ietekmēta arī salu vide. Salās izveidots Rietumigaunijas arhipelāga biosfēras rezervāts, Vilsandi nacionālais parks un citas dabas aizsargājamās teritorijas, kuru uzdevums ir saglabāt salu izcilo dabas daudzveidību nākamajām paaudzēm.
Salas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]un aptuveni 500 mazākas salas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ The islands in the Väinameri Sea and the Gulf of Riga Arhivēts 2016. gada 15. augustā, Wayback Machine vietnē., estonica.org (angliski)
- ↑ "Autorite kollektiiv". EE 12 [Eesti A-Ü] 2003. gads. Tallina, Igaunijas Enciklopēdiju izdevniecība. 308. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Igaunija-Kihnu sala[novecojusi saite], Vides Fakti, 11.06.2011.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar Igauniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |