Virsājs
.jpeg)
Virsājs ir ekosistēma, kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir sila virsis. Tas izveidojas vieglās skābās smilts augsnēs, parasti izcirtumos vai degumos. Degradētās augsnēs nereti izveidojas rūsakmens slānis, pasliktinās ūdens iesūkšanās, un virsājs pārpurvojas. Augu segā līdz ar viršiem mēdz augt brūklene, melnā vistene, bet pārmitrās vietās — sfagni, sausās — ķērpji.[1]
Virsāji ir plaši izplatīti visā pasaulē, bet to platības samazinās, un Eiropā tiek atzīti par retu biotopu.[2] Latvijā virsājs aizņem lielu daļu Grīņu rezervāta teritorijas, kā arī Diļļu pļavās, Ziemupē, Ādažos, Garkalnes mežos un citās aizsargājamās dabas teritorijās. Virsāji ir teritorijas ar zemu lauksaimniecisko potenciālu, tādēļ bieži tiek apbūvēti, kā arī nereti tajos izveido militāros treniņu poligonus.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas daba. 6. sējums. Rīga : Preses nams. 1998. 93. lpp.
- ↑ Field Studies Council. Heath and Moorland
- ↑ LSM.lv Ādažu poligona biotopā ērti sadzīvo karavīri un reti putni
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Virsājs.
|