Sila virsis

Sila virsis Calluna vulgaris (L.) Hull
Sila virsis (Calluna vulgaris)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Viršu rinda (Ericales)
Dzimta	Ēriku dzimta (Ericaceae)
Ģints	Virši (Calluna)
Suga	Sila virsis (C. vulgaris)
Sila virsis Vikikrātuvē

Sila virsis, arī parastais virsis (latīņu: Calluna vulgaris) - mūžzaļš 30 - 70 cm augsts ēriku dzimtas pundurkrūms. Ļoti bieži sastopams smiltājos, priežu silos, sausos krūmājos, izcirtumos. Stumbrs pacils, koksnains, ļoti zarains. Lapas pretējas, vienkāršas, sēdošas, īsi lineāras, virspusē ar rieviņu, apakšpusē ar šķautni, uz vecākām stumbra daļām līdz 0,4 cm garas. Zied no jūlija līdz septembrim. Ziedi atliekušies vai nokareni, veido gandrīz vienpusīgu ķekaru. Ziedu kātiņi jauno, pūkaino zariņu lapu žāklēs. Pie zieda pamata 4 zaļas pieziedlapas - ārkauss. Kauss dalīts 4 daļās, violeti rožains, retāk balts, spīdīgs, kauslapas ieliekušās, gareni olveidīgas, noapaļotas, garākas nekā vainaglapas. Vainags zvanveida, vainaglapas 4, bālgani violetas, retāk baltas. Putekšņlapas 8. Auglenīca augšēja, ar 2 sēklaizmetņiem katrā ligzdā. Auglis - ieapaļa, pūkaina pogaļa. Nektāraugs. Viršu ziedšanas laikā bišu dravas novieto viršājos, un bites tur gūst labu ienesumu. Tautas medicīnā lieto kā diurētisku līdzekli, nieru un urīnpūšļa slimību ārstēšanai, kā nomierinošu līdzekli pret neirastēniju un bezmiegu, ārīgi lieto apdegumu dziedēšanai.