Brūklene

Vikipēdijas lapa
Brūklene
Vaccinium vitis-idaea L.
Brūklene (Vaccinium vitis-idaea)
Brūklene (Vaccinium vitis-idaea)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaViršu rinda (Ericales)
DzimtaĒriku dzimta (Ericaceae)
ĢintsMelleņu ģints (Vaccinium[1])
SugaBrūklene (V. vitis-idaea)
Sinonīmi
Rhodococcum vitis-idaea (L.) Avrorin
Brūklene Vikikrātuvē

Brūklene (latīņu: Vaccinium vitis-idaea) ir līdz 25 cm augsts, mūžzaļš ēriku dzimtas puskrūms ar ložņājošu sakneni un stāviem, zarainiem stumbriem. Lapas ādainas, eliptiskas, virspusē tumšzaļas, apakšpusē gaišzaļas ar sarkanbrūniem punktiņiem. Ziedi rožaini vai balti, sakopoti nokarenos ķekaros. Zied maijā, jūnijā. Auglis sarkana, sulīga oga, nogatavojas jūlija beigās, augustā.[2]

Savvaļā aug Eirāzijā (izņemot rietumdaļu) un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopama visā valsts teritorijā. Aug sausos priežu mežos, izcirtumos, purvos uz ciņiem.[2]

Lietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nogatavojušās ogas ievāc un vai nu ēd svaigas vai no tām gatavo ievārījumu. Brūklenes pievieno arī citu augļu ievārījumiem kā konservantu.[2]

Brūklenes drogas uzlējumu un novārījumu lieto caurejas, reimatisma, podagras ārstēšanai un kā diurētisku līdzekli nierakmeņu ārstēšanai. Tautas medicīnā brūklenes lapas lieto diabēta ārstēšanai. Tibetas tautas medicīnā brūklenes lapu novārījumu lieto gastrītu ārstēšanai.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Linards Kļaviņš. «melleņu ģints». enciklopedija.lv, 2023. gada 6. marts. Skatīts: 2024. gada 17. februāris.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Helēna Rubine, Skaidrīte Ozola, Vija Eniņa. Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana. Rīga : Zvaigzne, 1974. 88.—89. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]