Sfagni

Vikipēdijas lapa
Sfagni
Magelāna sfagns
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsLapu sūnas (Bryophyta)
KlaseSfagnu klase (Sphagnopsida)
RindaSfagnu kārta (Sphagnales)
DzimtaSfagnu dzimta (Sphagnaceae)
ĢintsSfagni (Sphagnum)
Sfagni Vikikrātuvē

Sfagni (Sphagnum) ir sūnu ģints. Sfagni, saukti arī par baltajām sūnām, ir muklājiem, purviem un mitriem mežiem raksturīga sūnu grupa. Tās ir daudzgadīgas sūnas ar pušķveida zariem un tievu stumbru, kas apakšdaļā pamazām atmirst un tā veido kūdru. Sfagni spēj uzsūkt lielu ūdens daudzumu, tādējādi ietekmējot ekoloģiju. Pasaulē ir ap 150 sfagnu sugu, Latvijā konstatētas 37.[1]

Sfagnu lapām nav dzīslas, plātnes šūnas ir divu veidu — garās un zaļās hlorocistas, kas satur hlorofilu un asimilē, un bezkrāsainās, tukšās hialocistas, kuru apvalks ir ar gredzenveida uzbiezējumiem un daudzām porām ūdens un barības vielu uzņemšanai un piegādei hlorocistām.[2]

Vēsturiski sfagni izmantoti spraugu aizdrīvēšanai laivās un ēkās, bišu stropu ieziemošanai un mājlopu pakaišiem. Sfagni lietoti arī apsējos un paketēs medicīnā.[1]

Latvijā biežāk sastopamās sfagnu sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Dabasdati lv-dabas novērojumi. «Gada sūna 2023 – Vulfa sfagns». dabasdati.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-25.
  2. «Letonika.lv. Enciklopēdijas - Meža enciklopēdija. sfagni». www.letonika.lv. Skatīts: 2023-02-25.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]