Visbīča (angļu: Wisbech, izrunā: /ˈwɪzbiːtʃ/) ir pilsēta un pagasts Anglijas dienvidaustrumos, Kembridžšīras nemetropoles grāfistē, Fenlendas nemetropoles distrikta lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes ziemeļaustrumos Nenas upes krastos 64 km no grāfistes centra Kembridžas un 166 km no valsts galvaspilsētas Londonas. Atrodas nosusināto Fenu purvu līdzenumā un neoficiāli tiek dēvēta par «Fenu galvaspilsētu».
Vēstures avotos pirmoreiz minēta Anglosakšu hronikā 656. gadā kā Wisbeach, bet Pastardienas grāmatā 1086. gadā tā minēta kā ievērojams zvejnieku un zemnieku ciems. 11. gadsimtā karalis Viljams I šeit uzbūvēja cietoksni, bet karalis Ričards I 12. gadsimtā piešķīra tai pirmo hartiju. 1236. gada 12. novembrī Visbīčas ciemu appludināja jūra, nodarot ievērojamus postījumus. Nopostītais Visbīčas cietoksnis tika atjaunots tikai 1246. gadā.[1] Visbīča attīstījās kā nozīmīga tirdzniecības un zvejas osta Voša līča piekrastē. 18. gadsimtā pilsētā uzplauka ziepju ražošana. Līdz 18. gadsimtam Visbīča atradās Greitūzas estuāra krastā, bet nosusinot Fenu purvus, krasta līnija pavirzījās tālāk uz ziemeļiem un pilsētas kuģniecības nodrošināšanai tika pārvirzīta Nenas upe. 1848. gadā pilsētu savienoja dzelzceļa līnija no Mārčas; tā darbojās līdz 1968. gadam.