Ziepes ir anjonuvirsmas aktīvas vielas, kas kopā ar ūdeni tiek izmantotas mazgāšanai, var būt cietā vai šķidrā veidā. Pēc ķīmiskā sastāva ziepes ir taukskābjunātrija vai kālija sāļi, kas tiek iegūti, iedarbojoties uz eļļām vai taukiem ar spēcīga sārma (visbiežāk ar nātrija hidroksīda) šķīdumu pārziepošanas procesā, otrs reakcijas produkts ir glicerīns.[1]Pārziepošanās procesā tauki pirmie tiek izšķīdināti brīvajās taukskābēs, kuras savienojas ar sārmu, lai radītu neapstrādātas ziepes. Glicerīns ir atbrīvots un ir vai nu atstāts vai arī atdalīts kā noderīgs blakusprodukts.[2]
Mūsdienās ziepes bieži tiek aizstātas ar citiem tīrīšanas līdzekļiem (detergentiem). Ziepes ir pamatsastāvdaļa taukainākajām ziedēm, kas parasti ir kalcija ziepju vai litija ziepju un minerāleļļu emulsijas. Šīs ziedes ir plaši izmantotas. Daudzas citas metālisku vielu saturošas ziepes arī ir noderīgas, sevišķi tās, kurās ir alumīnijs, nātrijs vai to savienojumi. Šādas ziepes ir arī lietotas eļļu viskozitātes palielināšanai. Senos laikos smērvielas tika pagatavotas arī no kaļķa un olīveļļas.[3]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ziepes
↑IUPAC. "IUPAC Gold Book – soap" Compendium of Chemical Terminology, 2nd ed. (the "Gold Book"). Compiled by A. D. McNaught and A. Wilkinson. Blackwell Scientific Publications, Oxford (1997). XML on-line corrected version: created by M. Nic, J. Jirat, B. Kosata; updates compiled by A. Jenkins. ISBN 0-9678550-9-8. doi:10.1351/goldbook. Accessed 2010-08-09
↑b Cavitch, Susan Miller. The Natural Soap Book. Storey Publishing, 1994 ISBN 0-88266-888-9.
↑Thorsten Bartels et al. "Lubricants and Lubrication" in Ullmann's Encyclopedia of Industrial Chemistry, 2005, Weinheim. doi:10.1002/14356007.a15_423
