Vitālijs Halberštats

Vikipēdijas lapa
Vitālijs Halberštats
Vitaly Halberstadt
Vitālijs Halberštats
Personīgā informācija
Dzimis 1903. gada 20. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Odesa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1967. gada 25. oktobrī (64 gadi)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Pilsonība Karogs: Francija Francija
Nodarbošanās šahists

Vitālijs Halberštats (Vitaly Halberstadt; dzimis 1903. gada 20. martā, miris 1967. gada 25. oktobrī) bija Francijas meistars šaha kompozīcijā un šaha teorētiķis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedzimis tagadējās Ukrainas pilsētā Odesā. Krievijas pilsoņu kara laikā viņa ģimene emigrēja uz Franciju. Tur arī sācis nodarboties ar šahu. 1925. gadā dalījis pirmo vietu Parīzes pilsētas šaha čempionātā.[1] Šaha etīdes sācis sastādīt no 1924. gada. Bijis starptautiskais meistars un starptautiskās kategorijas tiesnesis šaha kompozīcijā (1957). No 1956. līdz 1966. gadam bijis Francijas šaha žurnāla Thèmes-64 etīžu nodaļas redaktors.[2] Kopumā publicējis apmēram 200 etīdes un 25 uzdevumus, no kuriem 20 kompozīcijas ir saņēmušas pirmās godalgas dažādos konkuros, bet 19 kompozīcijas tika iekļautas izdevumā "FIDE Albums". Halberštats, tāpat kā viņa draugs Andrē Šerons, šaha kompozīcijā deva priekšroku analītiska rakstura tēmām, daudzas no viņa sastādītajām etīdēm bijušas nozīmīgas arī galotņu teorijā. Pēc sievas nāves 1960. gadu sākumā pamazām atstājis šaha kompozīciju. Apglabāts Parīzes kapsētā Auteuil.

Etīdes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Magyar Sakkvilág (1938)
III godalga
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Uzvara (3 + 3)

1.f5-f6+ Kg7-h8!
2.Lg8-d5! Ze2-d4 Variantu 2. … Ze2-f4 skatīties zemāk.
3.Ld5-e4 Zh2-g4
4.f6-f7 Zh4-f5+!
5.Le4:f5 Zg4-h6
6.f7-f8T+! ar uzvaru.
Cits variants:
2. … Ze2-f4
3.Ld5-e4 Zh2-g4
4.f6-f7 Zf4-g6+!
5.Le4:g6 Zg4-h6
6.f7-f8L!! ar uzvaru. Nevar 6.f8T+? Kg7! 7.Lc2 Zg8+ 8.Ke8 Zf6+ ar mūžīgo šahu.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Halberstadt V., Duchamp M. L’Opposition et les cases conjugées sont réconciliées. Paris — Bruxelles: 1932.
  • Halberstadt V. Curiosités tactiques des finales. Paris: 1954.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]