Pāriet uz saturu

Vitolds Mašnovskis

Vikipēdijas lapa

Vitolds Mašnovskis (1942—2024) bija latviešu kultūrvēsturnieks, enciklopēdists, fotogrāfs un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis.

Dzimis Otrā pasaules kara laikā 1942. gada 31. oktobrī Tukuma apriņķa Pūres pagastā ukraiņu karagūstekņa un poļu izcelsmes laukstrādnieces ģimenē.[1] Mācījās Cēsu arodskolā par virpotāju, vēlāk Rīgā apguva lauksaimniecības ekonomiku padomju un partijas skolā (1970–1973),[1] bija Tumes ciema izpildkomitejas priekšsēdētājs, Kandavas radiorūpnīcas direktora vietnieks. Vēlāk strādāja par Tukuma rajona laikraksta fotokorespondentu, bija Tukuma mākslas un novadpētniecības muzeja ārštata līdzstrādnieks.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Vitolds Mašnovskis 1993. gadā kļuva par Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Tukuma rajona galveno inspektoru un kopā ar dzīvesbiedri RSU profesori Ženiju Livdāni vāca informāciju par Latvijas kultūras pieminekļiem, arhitektūras un mākslas vēsturi un izveidoja plašu fotoarhīvu un dokumentu krājumu, ko nodeva Herdera institūtam Mārburgā Vācijā. No 2012. gada saņēma finansējumu no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas atbalstītā projekta "Latvijas kultūras mantojums".[2]

Miris 2024. gada 16. decembrī.[3]

  • četri enciklopēdiski sējumi "Latvijas luterāņu baznīcas. Vēsture, arhitektūra, māksla, memoriālā kultūra"
  • pieci enciklopēdiski sējumi "Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla"