Tukuma apriņķis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tukuma apriņķis
(1819—1949)
Tukuma apriņķis 1940. gadā Tukuma apriņķis 1940. gadā
Centrs: Tukums
Platība (1935): 2544 km2
Iedzīvotāji (1935): 45652
Blīvums: 17.9 iedz./km2
Izveidots: 1819. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Tukuma apriņķis Vikikrātuvē
Tukuma apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859).
Tukuma apriņķa (līdz 1819. gadam Tukuma pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820).

Tukuma apriņķis (vācu: Kreis Tuckum, krievu: Туккумский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Kurzemes guberņas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukuma apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvajā reformā, pārdēvējot Tukuma pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Tuckum, Туккумское гауптманство) par apriņķi[1].

1912. gadā Tukuma apriņķī bija 28 pagasti un 1 pilsēta:[2]

Pagasti

  • Abavas (Abaushof)
  • Annasmuižas (Annenhof)
  • Bēnes (Behnen)
  • Bikstu (Bixten)
  • Blīdenes (Blieden)
  • Cērkstes (Zerxten)
  • Grenču (Grendsen)
  • Īles (Ihlen)
  • Irlavas (Irmlau)
  • Jaunauces (Neu-Autz)
  • Jaunpils (Neuenburg)
  • Lestenes (Lesten)
  • Lielauces (Groß-Autz)
  • Ozolnieku (Eckendorf)
  • Pētertāles (Peterthal)


  • Praviņu (Prawingen)
  • Remtes (Remten)
  • Reņģes (Rengenhof)
  • Sēmes (Sehmen)
  • Slampes (Schlampen)
  • Sniķeres (Schnickern)
  • Struteles (Strutteln)
  • Stūru (Sturhof)
  • Tukuma mežkunga (Tuckum-Forstei)
  • Tumes (Tummen)
  • Vadakstes (Waddax)
  • Vecauces (Alt-Autz)
  • Vecmoku (Alt-Mocken)

Pilsēta

  • Tukums (Tuckum)

Latvijas Republikas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gadā Annasmuižas pagasts pārdēvēts par Annenieku pagastu.[3]

Līdz 1922. gadam izveidots jauns — Šlokenbekas pagasts.

1923. gadā, grozot pagastu robežas, Stūru un Blīdenes pagasti tiek apvienoti zem nosaukuma Blīdenes-Stūru pagasts, Pētertāles un Struteles pagasti — zem nosaukuma Struteles-Pētertāles pagasts, bet Tukuma mežkunga pagasts likvidēts sadalot to starp apkārtējiem pagastiem.[4]

1924. gadā Bēnes, Īles, Jaunauces, Lielauces, Sniķeres, Vadakstes un Vecauces pagastus pievieno Jelgavas apriņķim. Savukārt no Talsu apriņķa Tukuma apriņķim pievieno 8 citus pagastus — Aizupes, Dzirciema, Engures, Matkules, Pūres, Vānes, Zantes un Zemītes pagastus.[5]

1924. gadā likvidēts Abavas pagasts (sadalot to starp Grenču un Tumes pagastiem), vēlāk arī Cērkstes pagasts.[3]

1925. gadā pārdēvēti trīs pagasti: Ozolnieku pagasts par Smārdes pagastu, Reņģes pagasts par Zebrenes pagastu un Šlokenbekas pagasts par Milzkalnes pagastu.[6]

Pēc Talsu apriņķa daļas pievienošanas 1925. gadā Tukuma apriņķis bija 2544 km2 liels. Tas robežojās ar Talsu apriņķi, Jelgavas apriņķi, Rīgas apriņķi un Kuldīgas apriņķi. Lielākās apdzīvotas vietas bija Tukums, Jaunpils, Smārde un Vāne.

Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)[7]

1940. gada sākumā Tukuma apriņķī bija 1 pilsēta un 25 pagasti:[8]

Pilsēta

Pagasti



Latvijas PSR sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Tukuma apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Dobeles, Kandavas, Saldus un Tukuma rajonos.[9]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.
  2. Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912
  3. 3,0 3,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. Rīkojums pagastu robežu pārgrozīšanas lietās Valdības Vēstnesis — 1923.gada 11.aprīlis
  5. Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Valdības Vēstnesis — 1924.gada 26.jūnijs
  6. Latvijas pagastu saraksts Valdības Vēstnesis — 1925.gada 3.augusts
  7. P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  8. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  9. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]