Kandava

Kandava
Kandava;
	pilsēta
	Tirgus laukums Kandavas centrā
; Karogs	; Ģerbonis
	Kandava
	Koordinātas: 57°02′15″N 22°46′30″E / 57.03750°N 22.77500°EKoordinātas: 57°02′15″N 22°46′30″E / 57.03750°N 22.77500°E
Valsts	Latvija
Novads	Kandavas novads
Pilsētas tiesības	kopš 1917. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Kandau
Platība
• Kopējā	9,5 km2
• sauszeme	9,4 km2
• ūdens	0,1 km2
Augstums	75 m
Iedzīvotāji (2020)
• kopā	3 456
• blīvums	368,4 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3120
Mājaslapa	www.kandava.lv
	Kandava Vikikrātuvē

Kandava ir pilsēta Kurzemes vidienē, Abavas senlejas austrumu galā, Kandavas novada centrs. Tā atrodas 91 km no Rīgas. Kandava tiek dēvēta par Kurzemes Šveices vārtiem.

Pilsētas teritorijā atrodas Kandavas kartodroms, kas tiek uzskatīts par modernāko kartinga trasi ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā.^[4]

Nosaukuma cilme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas nosaukuma senākajai versijai Candowe ir vairāki skaidrojumi. Pēc viena uzskata tas cēlies no līvu vārda kandave — zirga atstātas pēdas dūkstīs; mitra, izbraukta, iemīta vieta, vieta ūdens malā vai stūrī; pēc cita uzskata vietas nosaukums ir no darbības vārda "kandavāt" — pērt, sist zirgus.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Kandavas vēsture

Skats uz hercoga Jēkaba pulvera sudmalām Kandavā (20. gs. sākumā).

Kandavas pilskalns ar ciemu pie tā (latīņu: villa Candowe) bija viens no galvenajiem kuršu pilskalniem pie lielā Kursas tirdzniecības ceļa, kas pirmo reizi rakstos pieminēts 1230. gada Rīgas miera līgumā ar kuršiem. Pēc 1253. gada Kandava nonāca Vācu ordeņa pakļautībā, tika uzcelta Kandavas ordeņa pils, kas 1312. gadā kļuva par visas bijušās Vanemas zemes pārvaldes centru.

Hercogu laikos Kandavas pils kļuva par pilskunga tiesas (Hauptmannshaft Candau) pārvaldes centru. 1625. gadā Kandavai piešķīra miesta tiesības un hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā pēc 1642. gada Kandavā un tās apkārtnē uzcēla daudzas ražotnes jeb manufaktūras. Kandavas pulvera maltuvē (1645-1676) ražoja šaujamo pulveri no vietējā sēravotu sēra un salpetra. 1710. gada mēra epidēmijā dzīvi palika tikai daži amatnieki. 1819. gada administratīvās reformas rezultātā Kandava nokļuva Talsu apriņķa sastāvā, bet Kandavu pārvaldīja miesta priekšnieks. 1892. gadā Kandava ieguva daļējas pilsētas tiesības. 1904. gadā atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļu ar tuvāko staciju Cērē, ko vēlāk nosauca par Kandavas staciju. 1917. gadā Kandavai piešķīra pilsētas tiesības.

Līdz 1950. gadam Kandava administratīvi ietilpa Talsu apriņķī, pēc tam bija Kandavas rajona centrs (1950-1959), tad Tukuma rajonā (1960-2009). Kā pirmais Latvijā 1996. gadā tika izveidots Kandavas novads, kurā apvienojās Kandavas pilsēta, Kandavas pagasts un Cēres pagasts. 1997. gadā novadam pievienojās Matkules pagasts un Zemītes pagasts, bet 2009. gadā Vānes pagasts un Zantes pagasts.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits

Gads	Iedz.	±% g.p.
1797	439	—
1810	300	−2.89%
1858	896	+2.31%
1863	982	+1.85%
1881	1 520	+2.46%
1897	1 843	+1.21%
1914	2 300	+1.31%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1920	1 055	−12.18%
1930	1 628	+4.43%
1935	1 718	+1.08%
1941	1 581	−1.38%
1959	3 553	+4.60%
1970	4 250	+1.64%
1979	4 495	+0.62%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1989	4 631	+0.30%
1997	4 003	−1.81%
2000	3 809	−1.64%
2004	3 816	+0.05%
2011	4 202	+1.39%

Tautības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads	iedzīvotāji kopā	latvieši	krievi	baltkrievi	ukraiņi	poļi	lietuvieši	ebreji	čigāni	vācieši	igauņi	pārējie
1863	982	161	0	0	0	0	0	542	0	279	0	0
1881	1520	494	7	0	0	0	0	775	0	244	0	0
1925	1497	1279	15	0	nez.	5	1	85	nez.	95	1	16
1930	1628	1432	16	2	nez.	3	2	68	nez.	92	1	12
1935	1718	1487	13	0	nez.	3	1	68	nez.	124	1	21
1989	4631	4266	156	42	29	30	20	0	79	0	2	7
2011	3860	3608	77	31	17	23	20	nez.	nez.	nez.	nez.	84

Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandavas mācītājmāja

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārlis Mīlenbahs (1853-1916)- latviešu valodnieks, dzimis Kandavas pagasta "Šķūtēs", mācījies Kandavas pagastskolā

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hansa Līzings kartodroms

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
↑ ^2,0 ^2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 19 februāris 2021.
↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
↑ «Kandavas kartodroms». kartodroms.lv. Skatīts: 2020. gada 29. jūlijs.

[wikidata-a1a2825ce644137700d437d25b307517df5d8f15-1] 1,0 ^1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.

[wikidata-a1710cce4c275f229e7322f50c892c81979404b8-2] 2,0 ^2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 19 februāris 2021.

[iedz_skaits-3] «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.

[4] «Kandavas kartodroms». kartodroms.lv. Skatīts: 2020. gada 29. jūlijs.

[1]

[2]

[4]