Kandava

Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Kandava (stacija).

Kandava
pilsēta
Tirgus laukums Kandavas centrā
Karogs Ģerbonis
Kandava
Koordinātas: 57°02′15″N 22°46′30″E
Valsts	Latvija
Novads	Tukuma novads
Pilsētas tiesības	kopš 1917. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Kandau
Platība
• Kopējā	9,5 km2
• sauszeme	9,4 km2
• ūdens	0,1 km2
Augstums	75 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	3 336
• blīvums	355,7 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3120
Mājaslapa	www.kandava.lv
Kandava Vikikrātuvē

Kandava ir pilsēta Kurzemes vidienē, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā centrs. Tā atrodas 91 km no Rīgas. Kandava tiek dēvēta par Kurzemes Šveices vārtiem.

Pilsētas teritorijā atrodas Kandavas kartodroms, kas tiek uzskatīts par modernāko kartinga trasi ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā.

Nosaukuma cilme

Pilsētas nosaukuma senākajai versijai Candowe ir vairāki skaidrojumi. Pēc viena uzskata tas cēlies no līvu vārda kandave — zirga atstātas pēdas dūkstīs; mitra, izbraukta, iemīta vieta, vieta ūdens malā vai stūrī; pēc cita uzskata vietas nosaukums ir no darbības vārda "kandavāt" — pērt, sist zirgus.

Vēsture

Skats uz hercoga Jēkaba pulvera sudmalām Kandavā (20. gs. sākumā).

Kandavas pilskalns ar ciemu pie tā (latīņu: villa Candowe) bija viens no galvenajiem kuršu pilskalniem pie lielā Kursas tirdzniecības ceļa, kas pirmo reizi rakstos pieminēts 1230. gada Rīgas miera līgumā ar kuršiem. Pēc 1253. gada Kandava nonāca Vācu ordeņa pakļautībā, tika uzcelta Kandavas ordeņa pils, kas 1312. gadā kļuva par visas bijušās Vanemas zemes pārvaldes centru.

Hercogu laikos Kandavas pils kļuva par pilskunga tiesas (Hauptmannshaft Candau) pārvaldes centru. 1625. gadā Kandavai piešķīra miesta tiesības un hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā pēc 1642. gada Kandavā un tās apkārtnē uzcēla daudzas ražotnes jeb manufaktūras. Kandavas pulvera maltuvē (1645-1676) ražoja šaujamo pulveri no vietējā sēravotu sēra un salpetra. 1710. gada mēra epidēmijā dzīvi palika tikai daži amatnieki. 1819. gada administratīvās reformas rezultātā Kandava nokļuva Talsu apriņķa sastāvā, bet Kandavu pārvaldīja miesta priekšnieks. 1892. gadā Kandava ieguva daļējas pilsētas tiesības. 1904. gadā atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļu ar tuvāko staciju Cērē, ko vēlāk nosauca par Kandavas staciju. 1917. gadā Kandavai piešķīra pilsētas tiesības.

Līdz 1950. gadam Kandava administratīvi ietilpa Talsu apriņķī, pēc tam bija Kandavas rajona centrs (1950-1959), tad Tukuma rajonā (1960-2009). Kā pirmais Latvijā 1996. gadā tika izveidots Kandavas novads, kurā apvienojās Kandavas pilsēta, Kandavas pagasts un Cēres pagasts. 1997. gadā novadam pievienojās Matkules pagasts un Zemītes pagasts, bet 2009. gadā Vānes pagasts un Zantes pagasts. 2021. gadā Kandavas novadu pievienoja Tukuma novadam.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaits

Gads Iedz. ±% g.p. 1797 439 —     1810 300 −2.89% 1858 896 +2.31% 1863 982 +1.85% 1881 1 520 +2.46% 1897 1 843 +1.21% 1914 2 300 +1.31%

Gads Iedz. ±% g.p. 1920 1 055 −12.18% 1930 1 628 +4.43% 1935 1 718 +1.08% 1941 1 581 −1.38% 1959 3 553 +4.60% 1970 4 250 +1.64% 1979 4 495 +0.62%

Gads Iedz. ±% g.p. 1989 4 631 +0.30% 1997 4 003 −1.81% 2000 3 809 −1.64% 2004 3 816 +0.05% 2011 4 202 +1.39%

Tautības

gads	iedzīvotāji kopā	latvieši	krievi	baltkrievi	ukraiņi	poļi	lietuvieši	ebreji	čigāni	vācieši	igauņi	pārējie
1863	982	161	0	0	0	0	0	542	0	279	0	0
1881	1520	494	7	0	0	0	0	775	0	244	0	0
1925	1497	1279	15	0	nez.	5	1	85	nez.	95	1	16
1930	1628	1432	16	2	nez.	3	2	68	nez.	92	1	12
1935	1718	1487	13	0	nez.	3	1	68	nez.	124	1	21
1989	4631	4266	156	42	29	30	20	0	79	0	2	7
2011	3860	3608	77	31	17	23	20	nez.	nez.	nez.	nez.	84

Apskates objekti

Kandavas mācītājmāja

• Kuršu pilskalns jeb Baznīckalns (10.-13. gadsimts)
• Bruņinieku pilskalns un Kandavas fogta pilsdrupas (13.-18. gadsimts)
• Pulvertornis (17. gadsimts)
• Mēra kalniņš (1710)
• Evaņģēliski luteriskā baznīca (1736)
• Četru arku akmens tilts pāri Abavai (1873)
• Sadraudzīgās biedrības nams (1907-1909), tagad Kultūras nams Lielajā ielā 28
• Kandavas novada muzejs bijušajā vācu pamatskolā
• Bijusī sinagoga (20. gs. sākums) Lielajā ielā 31
• Kandavas mācītājmāja (ārpus pilsētas)

Ievērojamas personības

• Kārlis Mīlenbahs (1853-1916)- latviešu valodnieks, dzimis Kandavas pagasta "Šķūtēs", mācījies Kandavas pagastskolā

Skatīt arī

• Hansa Līzings kartodroms