Vivekānanda

Svami Vivekānanda;
Svami Vivekānanda 1893. gada septembrī
Personīgā informācija
Dzimis	1863. gada 12. janvārī ; Kalkuta, Britu Indija
Miris	1902. gada 4. jūlijā (39 gadi); Belurmata, Britu Indija
Tautība	bengālis
Ienākumi	kā
Paraksts

Vivekanāndas uzruna Pasaules reliģiju parlamentā (1893).

Svami Vivekānanda (bengāļu: বিবেকানন্দ, Bibekānanda; dzimis 1863. gada 12. janvārī, miris 1902. gada 4. jūlijā), īstajā vārdā Narendranats Data (Narendra Nath Datta),^[1] bija bengāļu hinduistu mūks, garīgais līderis. Viņš bija 19. gadsimta svētā Rāmakrišnas māceklis. Bija viens no ievērojamākajiem Indijas pārstāvjiem, kas Rietumu pasauli iepazīstināja ar Vedantas hindu filozofijas skolu un jogu.

Viņa dzimšanas diena Indijā kopš 1985. gada tiek atzīmēta kā Nacionālā jaunatnes diena.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1863. gadā Britu Indijas galvaspilsētā Kalkutā jurista ģimenē. Studēja filozofiju Kalkutas Prezidentūras koledžā (1880–1884), 18 gadu vecumā kļuva par Rāmakrišnas mācekli Kāli templī. 1884. gadā viņu uzņēma Kalkutas brīvmūrnieku ložā Anchor and Hope. Pēc Rāmakrišnas nāves 1886. gadā deva mūka zvērestu, pieņēma Vivekānandas vārdu un devās reliģiskā svētceļojumā caur Indiju, apmeklējot Varanasi, Ajodhju, Maisoru un Madrasu.

1893. gadā Vivekānanda devās uz Pasaules reliģiju parlamentu Čikāgā, kļuva plaši pazīstams kā hinduisma filozofs un Ņujorkas „Vedantas biedrības“ (Vedanta Society) dibinātājs. Pēc atgriešanās Indijā viņš 1897. gadā nodibināja Ramakrišnas misiju.

1899. gada jūnijā Vivekānanda vēlreiz devās uz ASV, kur atklāja Vedantas biedrības nodaļas Ņujorkā un Sanfrancisko. 1900. gadā viņš uzstājās Parīzes Reliģiju kongresā, tad mājupceļā apmeklēja Vīni, Stambulu, Atēnas un Ēģipti. 1900. gada 9. decembrī viņš atgriezās Kalkutā un apmetās uz dzīvi Ramakrišnas misijā Belurmatā.

Miris 1902. gadā no smadzeņu triekas.