Vizuālā pārvaldība
Vizuālā pārvaldība (Visual control; Visual management, no angļu val.) ir viena no produktivitātes pārvaldības (Lean management, no angļu.val.) tehnikām. Tās mērķis ir padarīt organizācijas darbu pārskatāmu, to izprast un atšķirt dažādu procesu kontroles pakāpi. Vizuālās pārvaldības rīki ir uzskatāmi, viegli pieejami un ielāgojami informācijas un procesu vizuālie palīglīdzekļi. Tās attīstība var uzlabot gan iekšējo organizācijas darbību, līdz ar to palielinot peļņu, gan uzlabot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, uzlabojot organizācijas tēlu klientu vidū. Galvenie vizuālās pārvaldības risinātie uzdevumi ir jauno darbinieku ātra un viegla ievade galvenajos darba procesos. Tā palīdz kontrolēt darba uzdevumu plūsmas dažādās norisēs, kā arī norādīt uz konkrētiem cilvēkiem/amatiem, kas tajos ietaisīti.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vizuālā pārvaldība kā pārvaldības tehnika ir attīstījusies lielajos ražošanas uzņēmumos, taču šobrīd vienlīdz veiksmīgi pielietojama dažādu tipu publiskajās un privātajās organizācijās. Dažādu projektu un cilvēku grupu pārvaldība datētas līdz pat 4500 gadu ilgā pagātnē un aizsākās ar Ēģiptes karaliskās olekts konceptu (sk. Ēģiptiešu mēri), uzskatāmi izskaidrojot mērvienības garumu[1]. Viens no 19.gadsimta personāla vadības un organizācijas lielākajiem celmlaužiem bija Velsiešu sociālo reformu vadītājs Roberts Ouens (Robert Owen), radot pirmsākumus dažādiem vizuālās pārvaldības rīkiem, piemēram, kluso monitoru (Silent Monitor, no angļu val.), kas palīdzēja novērtēt darbinieka ikdienas sniegumu[2]. 1977. gadā tika publicēti vairāki raksti par augsti novērtēto Toyota ražošanas sistēmu (Toyota Production System) , kas paredz lielu vizuālo pārvaldības rīku lietojumu ražotnēs ikdienā[3].
Vizuālās pārvaldības attīstīšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vizuālās pārvaldības principu ievērošana darba vietā var būtiski ietekmēt darba noteikumu un procesu ievērošanu. Atšķirībā no ierastā vadības rīkojuma teksta formas, vizuāli viegli uztveramas un stratēģiski pareizi izkārtotas informācijas izvietošana darba vietā padara to ne tikai ātri pieejamu, bet arī vieglāk uztveramu. Galvenais princips vizuālās pārvaldības ieviešanā un uzturēšanā ir sekošana vienotai un vienkāršai shēmai veidojot jaunus vizuālos informācijas līdzekļus:
| Mērķis | --> | Procesi | --> | Informācija | --> | Rīki | --> | Realizācija |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mērķa (problēmas) noteikšana | --> | Procesu noskaidrošana un apstiprināšana mērķa izpildei | --> | Informācijas / zināšanu bāzes radīšana efektīvai procesu izpildei | --> | Piemērotākā vizuālā rīka un novietojuma izvēle | --> | Vizuālā līdzekļa izveide un atkārtota izskatīšana kopā ar darbiniekiem |
-
Brīdinājuma sistēma ugunsgrēka gadījumā – labas prakses piemērs būtu norādīt lietošanas instrukciju blakus -
Brīdinājuma zīme par radiāciju – starptautiski saprotama un skaidrāka par uzrakstu
Ieguvumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Saprast un izdalīt darba uzdevumus, pamatus un prioritātes;
- Novērtēt vai sasniegts optimālais darbinieku sniegums;
- Identificēt darba plūsmu un noteikt uzdevuma izpildes stāvokli, ļaujot katram darbiniekam sekot līdzi un iesaistīties akūtākajos darba izpildes posmos;
- Identificēt kļūdas vai trūkstošos procesus;
- Norādīt darba standartus, kā arī ļaut darbiniekiem tos iztēloties pašiem, izvairoties no informācijas pārbagātības;
- Norādīt darbinieku snieguma vērtēšanas kritēriju esamību, padarot tos viegli pieejamus un apgūstamus;
- Demonstrēt drošam un efektīvas darbam nepieciešamos drošības elementus uzkrītoši un pamanāmi;
- Sniegt reāllaika atgriezenisko saiti visiem darba procesā iesaistītajiem;
- Samazināt sanāksmju un sapulču skaitu darba procesu apspriedēm.
Vizuālās pārvaldības tehnikas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tehniskā darba vietā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Brīdinājuma zīmes un norādes;
- Svītrinājumi un grīdas apzīmējumi;
- Procesu darba plūsmas virzieni parādīti uz grīdas vai sienām;
- Ēnojuma plāksnes (Shadow boards,no angļu val.) vizuālai nepieciešamāko priekšmetu uzglabāšanai;
- Norādes uz tehniskā aprīkojuma un vietām, ieskaitot datnes, apstrādes stadiju u.c.
Vizuālā informācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Norišu dokumentācija;
- Procedūru kartes (uzskatāms informatīvs materiāls vai darba izsekošanas forma);
- Prasmju un apmācību ziņojumu dēļi, lai norādītu par kolektīvam nepieciešamajām attīstības prasmēm.
Vizuālā ražošanas uzraudzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Procesu indikatori (apstrādes stadijas, produktivitāte, jauda, laiks u.c.);
- Apstrādes stadiju minimālo un maksimālo līmeņu norāde, lai koriģētu darba apjomus;
- Apstrādes statusa ziņojumu dēļi;
- Kanban kartes.
Autonomizācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tehnisko iekārtu automātiska apstāšanās problēmu gadījumā,piesaistot uzmanību un indicējot problēmu.
Snieguma vizuālā mēru sistēma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kvalitātes kartes;
- Individuālā snieguma kartes;
- Organizācijas statuss.
- Drošības vizuālā pārvaldība:
- Drošības brīdinājumi;
- Piesardzības informācija.
Papildus lasāmviela
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Visual Management : seeing clearly
- Visual management by Stewart Liff
- Visual Management Blog Arhivēts 2011. gada 25. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Wikipedia. Ēģiptiešu mēri "Ēģiptiešu mēri". Mērvienība. Wikipedia. Retrieved 12 October 2011.
- ↑ Robert Owen Museum. "Silent monitor' used by Robert Owen to discipline workers at the New Lanark Cotton Mills, Scotland". CultureNet Cymru. Retrieved 12 October 2011
- ↑ Liker, J. K. (2004). The Toyota Way: 14 Management Principles from the World's Greatest Manufacturer. New York,USA: McGraw-Hill.