Vladimirs Orlovs

Vikipēdijas lapa
Vladimirs Orlovs
Владимир Николаевич Орлов
Vladimirs Orlovs
Personīgā informācija
Dzimis 1869. gada 12. janvārī
Miris 1927. gada 29. augustā (58 gadi)
Samuā pie Sēnas, Francija
Tautība krievs
Sportista informācija
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas Impērija
Sporta veids jāšana

Vladimirs Nikolajevičs Orlovs (krievu: Владимир Николаевич Орлов; dzimis 1869. gada 12. janvārī; miris 1927. gada 29. augustā) bija viens no Krievijā slavenās Orlovu dinastijas pārstāvjiem, Krievijas Impērijas cara Nikolaja II tuvākajiem padomniekiem.[1][2][3] No 1906. līdz 1915. gadam viņš vadīja cara valdības militāro kabinetu. Orlovs startēja 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.[4]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Orlovs, ar iesauku "Resnais Orlovs",[5][6] 1903. gadā, iespējams, caru Nikolaja II iepazīstināja ar automašīnu. Viņš bija precējies ar Olgu, kņaza Konstantīna Beloseļska-Belozerska meitu.[7]

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņš startēja "ne-olimpiskajā" jāšanas pasta piegāžu sacensībās. Diemžēl viņa iegūtais rezultāts šajā disciplīnā nav zināms.[8]

Būdams militārā kabineta vadītājs, Orlovs bija dedzīgs tehnologs, kuru interesēja automobiļu militārie pielietojumi. Orlovs turpināja savus militāros pienākumus, līdz 1915. gadam, kad cars viņu izraidīja uz Kaukāzu, zaudējot cīņā par varu Rasputinam. 1915. gada 19. augustā pēc neveiksmīga mēģinājuma laikrakstā diskreditēt Rasputinu un carieni viņš un iekšlietu ministra pirmais vietnieks Vladimirs Džunkovskis tika atbrīvoti no amata,[9] un četras dienas vēlāk cars pārņēma augstāko vadību.

Pēc Orlova izraidīšanas 1917. gada Krievijas revolūcijas laikā viņš apmetās Parīzē. Orlovs nomira Samuā pie Sēnas un ir apglabāts Parīzē.[10][11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]