Voldemārs fon Boks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Voldemārs fon Boks ar sievu

Voldemārs fon Boks (vācu: Woldemar Bernhard Wilhelm Georg Heinrich von Bock, 1816-1903) bija vācbaltiešu jurists un politiķis. Pazīstams ar saviem rakstiem pret Krievijas impērijas politiku Baltijas provincēs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1816. gada 9. novembrī Kerzeles muižā (vācu: Kersel, igauņu: Loodi) pie Vīlandes tās īpašnieka Heinriha Augusta fon Boka un viņa sievas Sofijas Augustes, dzimušas fon Vrangeles, ģimenē. Studēja tieslietas Tērbatas Universitātē. Pēc studiju beigšanas strādāja Vīlandes zemes tiesā, vēlāk kļuva par Vidzemes guberņas galma tiesas viceprezidentu un pārcēlās uz dzīvi Rīgā (1857-1866). Darbojās laikrakstā Baltisches Monatsschrift.

1862. gadā ierosināja reformēt Vidzemes satversmi (Landesverfassung), 1864. gadā kļuva par Vidzemes bruņniecības pārstāvi Baltijas Centrālajā justīcijas komisijā. No 1845. gada darbojās Rīgas Vēstures un Senatnes pētniecības biedrībā (Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga, GGuA), no 1864. gada bija tās līdzdirektors. 1866. gadā pārcēlās uz dzīvi Vācijā, kur publicēja pret Krievijas impērijas Baltijas politiku vērstus rakstus. Pēc konflikta ar vācbaltiešu muižniecību izstājās no Vidzemes bruņniecības matrikulas un 1881. gadā pārgāja katoļu ticībā.

Miris Bambergā 1903. gada 1. februārī.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zur Geschichte des Kriminalprocesses in Livland, Dorpat 1845 (Digitalisat)
  • Blätter der Erinnerung an J. F. la Trobe, den Künstler und den Menschen, Dorpat 1848 (atmiņu fragmenti žurnālā Das Inland)
  • Ein Wort zum Zweiherrendienste, Riga 1866
  • Livländische Beiträge zur Verbreitung grundlicher Kunde von der protestantischen Landeskirche und dem deutschen Landestaate in den Ostseeprovinzen Russlands. Leipzig: 1869
  • Der deutsch-russische Konflikt an der Ostsee. Zukünftiges, geschaut im Bilde der Vergangenheit und der Gegenwart, Leipzig 1869 (Digitalisat)
  • Die Nordische Post im Lichte der Kollektiv-Erklärung der Ritterschaften Livland's, Esthland's, Kurland's und Oesel's oder Ein Nordisches Soll und Haben, Berlin 1869
  • Goethe in seinem Verhältnisse zur Musik, Berlin 1871
  • Moskau und St. Petersburg im Wettkampfe für Bekenntnisfreiheit. Für Kenner sittlichen Gepräges als Avers und Revers derselben Medaille dargestellt, Quedlinburg 1871
  • Evangelische Allianz und Russische Diplomatie. Ein Beitrag zur neuesten Geschichte Beider, zugleich auch zur Geschichte der Baltischen Landvolksschule, insbesondere aber zur Charakteristik des Kaiserlich Russischen Reichskanzlers Fürsten Gortschakow, Berlin 1872 (Digitalisat)
  • Russische Bekehrungen, wie sie Herr Georg von Samarin enthüllt und bekennt. Von einem stillen Beobachter, Leipzig 1874
  • Kirchliche Streiflichter in bündlerische Winkel, Paderborn 1889
  • Goethe und Bismarck. Parallele oder Kontrast?, Frankfurt am Main 1899

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [ Baltisches Biographisches Lexikon Digital ieraksts] (vāciski)