Vorkutlags

Vorkutlags (krievu: Воркутлаг) jeb Vorkutas labošanas darbu nometne (krievu: Воркутинский исправительно-трудовой лагерь) bija viena no lielākajām Gulaga soda nometnēm (1938-1960) tagadējās Krievijas Federācijas Komi Republikas ziemeļos, kur ieslodzītajiem lika strādāt akmeņogļu raktuvēs un būvēt dzelzceļus. Maksimālais ieslodzīto skaits sasniedza 73 tūkstošus, ir ziņas par 76 dažādu tautību ieslodzītajiem no daudzām valstīm. Iespējams, ka šeit bijis ieslodzīts arī Ungārijā nolaupītais zviedru diplomāts Rauls Valenbergs.

Pēc Otrā pasaules kara par "nodevību un sadarbošanos ar vācu okupantiem" Rečlaga specnometnē tika ieslodzīti daudzi okupēto Baltijas valstu, Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas iedzīvotāji. Zināms, ka 1951. gadā šajā īpaši stingrā režīma nometnē atradās 1966 latvieši.

Vēsture

Lielā terora laikā 1938. gada janvārī-martā Uhtas-Pečoras Gulaga nometnē (Ухто-Печорский лагерь) nošāva aptuveni 3000 ieslodzīto un 1938. gada 10. maijā uz tās bāzes izveidoja Vorkutas nometni.

Pēc kara sākuma 1941. gadā ieviesa 12 stundu darba dienu. 1943. gada pavasarī uz Vorkutlagu pārvietoja 3341 deportēto Volgas vācieti. Pēc 1943. gada 22. aprīļa PSRS Augstākās padomes prezidija lēmuma "Par dzimtenes nodevēju sodīšanu katorgas darbos" Vorkutlagā izveidoja īpaši stingrā režīma zonas akmeņogļu raktuvēs, kur ieslodzītie nēsāja vateņus ar piešūtiem numuriem uz muguras, ausaines un zem ceļiem.

No 1943. gada vasaras Vorkutlagā ieslodzīja arvien vairāk vācu, rumāņu, ungāru u.c. karagūstekņu. 1943. gada 26. novembrī Vorkutai piešķīra pilsētas tiesības, no pilsētas 50 tūkstošiem iedzīvotāju 27 tūkstoši bija ieslodzītie.

1944. gada decembrī izveidoja Vorkutlaga nometnes nodaļu Nr.10 akmeņogļu šahtas Nr. 29. izbūvei.

1948. gada 27. augustā izveidoja "Specnometni Nr. 6" jeb Rečlagu (Речлаг - Речной лагерь) politieslodzītajiem, kurā atradās no 15 līdz 37,7 tūkstošiem cilvēku. 1951. gada 7. maijā akmeņogļu šahtu Nr. 29. pakļāva Rečlaga administrācijai.

Pēc Staļina nāves 1953. gada jūlijā Rečlaga notika ieslodzīto sacelšanās, ko 1. augustā asiņaini apspieda NKVD karaspēks, starp nogalinātajiem bija arī latviešu katoļu priesteris Jānis Mendriks. 1954. gada 26. maijā Rečlaga specnometni atkal pievienoja Vorkutlagam.

1955. gada 17. septembrī PSRS Augstākās padomes prezidijs izdeva rīkojumu, pēc kura amnestēja lielāko daļu no "par nodevību un sadarbošanos ar vācu okupantiem" sodīto. 1960. gada 25. janvārī pēc PSRS Iekšlietu ministrijas rīkojuma № 020. Gulags tika likvidēts.

Rečlagā ieslodzīto sastāvs (1951)

Kopējais par "kontrrevolucionāriem noziegumiem" sodīto skaits bija 35 418, no viņiem par "nodevību un sadarbošanos ar vācu okupantiem" bija sodīti 7 892 (22,3%) cilvēki. 10 639 (vairāk kā 30%) cilvēkiem bija piespriests vairāk kā 20 gadus ilgs cietumsods.

Lielākās nacionālās grupas bija:

• ukraiņi — 14 202 (40,1%)
• krievi — 5 242 (14,8%)
• lietuvieši — 4 344 (12,3%)
• igauņi — 2 038 (5,7%)
• latvieši — 1 966 (5,5%)
• baltkrievi — 1 493 (4,2%)
• poļi — 1 117 (3,2%)
• vācieši — 441 (1,2%)

Piemiņa

• Pie Juršoras šahtas atrodas kapi, kuros pēc 1994. gada uzstādītas vairākas piemiņas zīmes un pieminekļi Vorkutlagā bojā gājušajiem.

Ārējās saites

• Vorkutas dumpis Juka Rislaki, "Latvijas Avīze" 2004. gada 27. februārī
• Gulaga nometnes PSRS Eiropas daļā - karte (vāciski)