Zalkšu apakšdzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zalkšu apakšdzimta
Colubrinae (Oppel, 1811)
Gludenā čūska (Coronella austriaca)
Gludenā čūska (Coronella austriaca)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
VirsdzimtaZalkšu virsdzimta (Colubroidea)
DzimtaZalkšu dzimta (Colubridae)
ApakšdzimtaZalkšu apakšdzimta (Colubrinae)
Zalkšu apakšdzimta Vikikrātuvē

Zalkšu apakšdzimta (Colubrinae) ir viena no piecām zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām.[1] Dažu sistemātiķu taksonomiskajās sistēmās tā ir vienīgā dzimtas apakšdzimta, tā kā pārējās tiek izdalītas kā atsevišķas dzimtas.[1] Zalkšu apakšdzimta ir viena no lielākajām dzimtas grupām, tā apvieno apmēram 650 čūsku sugu, kas tiek iedalītas apmēram 100 ģintīs. Par to lielāka ir tikai lielgalvas zalkšu apakšdzimta (Dipsadinae), kas apvieno gandrīz 700 sugas.[1] Zalkšu apakšdzimtas sugas sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tās mājo dažāda rakstura biotops, sākot ar tropiem un beidzot ar tuksnešiem, sākot ar zemienēm un beidzot ar augstkalniem.[1] Atkarībā no sugas tās piemērojušās dzīvei uz sauszemes, ūdenī, kokos, arī zem zemes, alās vai vienkārši ierokoties zemē.[2]

Latvijā mājo viena zalkšu apakšdzimtas suga — gludenā čūska (Coronella austriaca).[3]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zalkšu apakšdzimtas sugām raksturīgs garš, slaids ķermenis. Garenā galva vizuāli labi nodalās no ķermeņa. Uz galvas virsas parasti ir 9 simetriski izvietotas zvīņas. Augšžokļa zobi visi ir apmēram vienā lielumā vai arī dziļākie zobi no sāniem nedaudz saspiesti un ir izteikti lielāki kā pārējie zobi. Reizēm pirms tiem ir neliela atstarpe.[2] Lielākajai daļai sugu acu zīlītes apaļas, bet dažām sugām vertikāli spraugveidīgas vai horizontālas elipses.[2]

Lielākā daļa zalkšu dzimtas sugu nav indīgas, lai gan dažas sugas ir indīgas un cilvēka dzīvībai bīstamas,[1] piemēram, vīnogu zalkši (Thelotornis).[4]Atkarībā no sugas šīs grupas zalkši vai nu barojas ļoti universāli, ar jebko, ko var noķert, vai arī specializējušies ļoti īpašai barībai, piemēram, barojoties ar skorpioniem vai tarantuliem. Lielākā daļa sugu dēj olas, bet dažas sugas ir oldzīvdzemdētājas un dzemdē dzīvus mazuļus, piemēram, varžēdājzalktis (Oocatachus rufodorsatus).[1]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzenuma melngalvas zalktis (Tantilla nigriceps)
Papagaiļčūska (Leptophis ahaetulla)
Indonēzijas žurkzalktis (Coelognathus subradiatus)
Spožais zalktis (Arizona elegans)
Koku žurkzalktis (Gonyosoma oxycephalum)

Zalkšu apakšdzimta (Colubrinae)[5][6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Robert D. Aldridge,David M. Seve, 2011. Reproductive Biology and Phylogeny of Snakes
  2. 2,0 2,1 2,2 Подсемейство Настоящие ·ужи - Colubrinae
  3. Latvijas daba: Zalkšu dzimta (Colubridae)
  4. Bauer, Aaron M. (1998). Cogger, H.G. & Zweifel, R.G., ed. Encyclopedia of Reptiles and Amphibians. San Diego: Academic Press. pp. 188–195. ISBN 0-12-178560-2.
  5. «Phylogeny of the Colubroidea (Serpentes): New evidence from mitochondrial and nuclear genes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 19. augustā. Skatīts: 2014. gada 17. augustā.
  6. Naturwindow: Colubridae

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]