Zeltene
Zeltene nr. 1 (1926) | |
Veids | Ilustrēts sieviešu žurnāls |
---|---|
Redaktors | Vilhelmīne Vilka |
Valoda | latviešu |
Uzņēmums | Izdevējs J.Grīnbergs |
Valsts | Latvija |
Pirmais izdevums | 1. IX 1926 |
Pēdējais izdevums | 15. VII 1940 |
Regularitāte | Divreiz mēnesī |
Zeltene bija starpkaru Latvijā izdots žurnāls sievietēm no 1926. līdz 1940. gadam.[1] Kopš 1926. gada iznācis divreiz mēnesī, katra mēneša 1. un 15. dienā. Žurnālu "Zeltene" dibināja un sāka izdot A. Jēkabsons, firma "Grāmata". Izdošanai pietrūka līdzekļu un, sākot ar sesto numuru, kā līdzizdevējs iestājās A/S "Salamandra", bet izstājās no izdevēju skaita jau 1928. gada sākumā. Žurnāla nodibinātājs A. Jēkabsons arī finanšu trūkuma dēļ izstājās 1928. gada augustā. Sākot ar 1928. gada 15. augusta numuru, žurnāla vienīgais uzturētājs palika J. Grīnbergs, kurš pārņēma žurnālu ar vairākiem desmitiem tūkstošu latu parādu. 1936. gadā, kad žurnāls svinēja 10. gadu jubileju, J. Grīnberga vadītā Zeltene jau bija labi pazīstama un populāra ne tikai visos Latvijas novados, bet arī "kuplā skaitā" sūtīta uz kaimiņvalstīm un pat uz citiem kontinentiem, tādiem kā Austrālija, Āzija, Dienvidamerika un Ziemeļamerika.
Žurnālu slēdza pēc Latvijas padomju okupācijas un tā pēdējais numurs iznāca 1940. gada 15. jūlijā.[2]
Redakcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Žurnāla pirmā redaktore bija Vilhelmīne Vilka,[3][4] toreizējā Latvijas gaidu priekšniece. Nosaukumu "Zeltene" izvēlējās starp dažiem citiem vārdiem, sarakstītiem uz zīmītēm, spriežot par to divus vakarus. Zeltenes raksti bija adresēti kā lauku, tā arī pilsētas sievietēm, bet, apsverot ka "tautas stipruma pamats ir lauki", izdevēji jau sākot no 9. numura (1927. gada maijs) tieši no laukiem uzaicināja jauno līdzstrādnieci Kristīni Osvaldu, kura vēlāk kļuva par redaktori.
Pastāvīgie līdzstrādnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aspazija, Tirzmaliete,[5] Emīlija Prūsas,[6] Dr. Katrīne Brandenburga, Ieva Celmiņa, Roberts Deisons, Aleksandra Dzērvīte, Edīta Elksnīte, Elīze Kronberga, Ženija Blumberga, Berta Pīpiņa, Aleksandra Cīrulis, Kristīna Medne, K. Oga - Sēlietis, Voldemārs Briedis, L. Sklanda, Tālrīta.
Mājturība un dārza stūrītis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klāra Andersone, Hilda Birziņa, Pēteris Dindons, Īra Emiljāne, Marija Ķeņģe, Valdemārs Ķuņķis, Anna Švāģere-Vīksne.
Daiļotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]E. Ažīte, Aleksandrs Bundža, Marija Zarriņ-Celmiņa, Ansis Cīrulis, Elza Druja, Otomija Freiberga, Zenta Kuplis, G. Leskinovičs, Erika Šternberga.
Rubrikas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Katru mēnesi tika publicēti raksti šādās rubrikās:
- Modes
- Kultūra un Vēsture
- Sabiedriski-etiskā audzināšana
- Sievietes darbu un panākumu hronika
- Literatūra
- Jautriem brīžiem
- Mazajiem lasītājiem
- Lasītājas savā starpā
- Mājturība
- Praktiski padomi
- Rokdarbi un Māksla
- Amatniecība
- Sīkumu stūrītis
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Žurnals "Zeltene" 1936. gada Nr.17. Zeltenes desmit gadi.
- ↑ «Zeltene, 1926-1940: Periodika — Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka». www.periodika.lv. Skatīts: 2021-05-05.
- ↑ Vilhelmīne Vilka. Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija.
- ↑ Talsu gaidu pulciņš. Zudusī Latvija.
- ↑ Tirzmaliete (1876-1942), rakstniece, dzejniece
- ↑ Emīlija Prūsa
Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |