Berta Pīpiņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Berta Pīpiņa
4. Saeimas deputāte

Dzimšanas dati 1883. gada 28. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Codes pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Politiskā partija Demokrātiskais Centrs
Dzīvesbiedrs(-e) Ērmanis Pīpiņš

Berta Pīpiņa (dzimusi Ziemele; dzimusi 1883. gada 28. septembrī, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas žurnāliste, rakstniece un politiķe. Bijusi Rīgas domes un 4. Saeimas deputāte, "Demokrātiskā Centra" biedre.[1] Vienīgā sieviete, kas starpkaru periodā bija Saeimas deputāte.

Apmeklējusi Misas pagasta skolu un Bauskas meiteņu proģimnāziju. Piedalījusies "Demokrātiskā Centra" dibināšanā un turpmākajā darbībā: ievēlēta partijas padomē un partijas centrālkomitejā.[1] 1921. gadā kļuvusi par Rīgas domes deputāti. 1931. gadā ievēlēta 4. Saeimā, kur darbojusies līdz 1934. gadam.[2]

Bijusi ilggadēja Latvijas Sieviešu nacionālās līgas priekšsēdētāja.[1] Sarakstījusi romānu "Lejaskrodzinieka meita".[2]

1941. gadā deportēta uz Sibīriju. Par tālāko likteni ziņu nav.[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Triju Zvaigžņu ordenis — 4. šķira. [3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 252. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Berta Pīpiņa». Bauskas Centrālā bibliotēka. Skatīts: 2015. gada 7. februārī.
  3. Valdības Vēstnesis Nr. 262 (16.11.1935), 3. lpp., ieraksts Nr. 1725