Berta Pīpiņa

Berta Pīpiņa
	4. Saeimas deputāte
Dzimšanas dati	1883. gada 28. septembrī; Codes pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Miršanas dati	pēc 1941. gada; Krievijas PFSR
Tautība	latviete
Politiskā partija	Demokrātiskais Centrs
Dzīvesbiedrs(-e)	Ermanis Pīpiņš–Vizulis

Berta Pīpiņa (dzimusi Ziemele; dzimusi 1883. gada 28. septembrī, mirusi 1942. gadā izsūtījumā) bija Latvijas žurnāliste, rakstniece un politiķe. Rīgas domes un 4. Saeimas deputāte, "Demokrātiskā Centra" biedre.^[1] Latvju sieviešu nacionālās līgas priekšsēdētāja (1925-1940).^[1]

Dzīvesgājums

Dzimusi 1883. gadā Codes pagasta "Spāriņos" Jēkaba un Līzes Ziemeļu ģimenē. Mācījās Misas pagasta skolā un Bauskas Beķera meiteņu proģimnāzijā. Strādāja par mājskolotāju Harkivā (1901–1904), Berlīnē apguva valodas mācīšanas metodi bērniem ar runas defektiem (1904–1908). Pēc atgriešanās dzimtenē 1910. gadā apprecējās ar skolotāju, žurnālistu un literatūrkritiķi Ermani Pīpiņu-Vizuli.^[2]

Pēc Februāra revolūcijas bija Latvijas Radikāldemokrātu partijas biedre, 1917. gada 26. martā ievēlēta partijas izpildu komitejā. 1917. gada oktobrī bija Sociālistisko sieviešu izglītības biedrības izpildu komitejas sekretāre. Pēc Latvijas valsts dibināšanas bija Latvijas Darba partijas biedre (1920–1922) un deputāta kandidāte Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanās. 1921. gadā kļuva par Rīgas domes deputāti. 1922. gadā piedalījās Demokrātiskā Centra dibināšanā, ievēlēta partijas padomē un partijas centrālkomitejā.^[1]

1931. gadā viņu ievēlēja par 4. Saeimas deputāti.^[3] 1935. gadā sarakstīja autobiogrāfisku romānu "Lejaskrodzinieka meita".^[3]

1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā viņu arestēja un izsūtīja uz Sibīriju. Par tālāko likteni ziņu nav.^[3]

Demokrātiskā centra grupa. No kreisās: Kārlis Skalbe, Gustavs Zemgals, Berta Pīpiņa, Pēteris Juraševskis. Pirmais no labās Jānis Breikšs (1920. gadu beigas)
Berta Pīpiņa ar bērniem Noru, Jāni un Birutu. Fotogrāfija publicēta uz žurnāla "Atpūta" iekšējā vāka (1932)

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis — 4. šķira. ^[4]

Atsauces

1 2 3 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 252. lpp.
↑ «Ermanis Pīpiņš-Vizulis, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Skatīts: 2022. gada 18. februārī.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 29. Novembris. Skatīts: 2022. gada 18. Februāris.
1 2 3 «Berta Pīpiņa». Bauskas Centrālā bibliotēka. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. Septembris. Skatīts: 2015. gada 7. februārī.
↑ «Valdības Vēstnesis Nr. 262 (16.11.1935), 3. lpp., ieraksts Nr. 1725». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 16.11.2015.

Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[ldg-1] 1 2 3 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 252. lpp.

[2] «Ermanis Pīpiņš-Vizulis, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Skatīts: 2022. gada 18. februārī.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 29. Novembris. Skatīts: 2022. gada 18. Februāris.

[bcb-3] 1 2 3 «Berta Pīpiņa». Bauskas Centrālā bibliotēka. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. Septembris. Skatīts: 2015. gada 7. februārī.

[4] «Valdības Vēstnesis Nr. 262 (16.11.1935), 3. lpp., ieraksts Nr. 1725». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 16.11.2015.

[1]

[2]

[3]

[4]