Zemnieku kāzas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zemnieku kāzas
Pieter Bruegel the Elder - Peasant Wedding - Google Art Project 2.jpg
Mākslinieks Pīters Brēgels Vecākais Labot šo Vikidatos
Gads 1568
Medijs eļļas krāsa Labot šo Vikidatos
Izmēri 114 cm (45 in) × 164 cm (65 in)
Atrašanās vieta Mākslas vēstures muzejs
Inventāra nr. GG_1027 Labot šo Vikidatos[1]
Followed by Kāzu dzīres Labot šo Vikidatos
Identifikatori RKDimages ID: 261051

Zemnieku kāzas ir nīderlandiešu un flāmu renesanses gleznotāja Pītera Brēgela Vecākā eļļas krāsas žanra glezna uz koka paneļa, tapusi 1567. gadā[2] Tā ir viena no viņa daudzajām gleznām, kur attēlota zemnieku dzīve. Glezna pašlaik atrodas Mākslas vēstures muzejā, Vīnē. Brēgelam patika gleznot zemniekus un dažādus viņu dzīves aspektus, tādēļ viņš ticis pat nosaukts par zemnieku Brēgelu, bet patiesībā viņš bija izsmalcināts intelektuālis un daudzām viņa gleznām ir simboliska nozīme un morāls aspekts.[3][4][5]

Aina[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līgava atrodas pie zaļās sienas segas, virs galvas tai ir pakārts papīra kronis. Viņai galvā ir vainags, viņa sēž pasīvi, nepiedaloties ēšanā un dzeršanā. Līgavainis saskaņā ar flāmu paražu nepiedalās kāzu mielastā. Svētki notiek šķūnī vasaras laikā; divi labības kūļi un grābeklis atgādina par darbu, smago zemnieku dzīvi. Izvietoti uz no eņģēm izņemtām durvīm telpā tiek ienesti šķīvji. Galvenais ēdiens ir maize, putra un zupa. Citās ainās parādās divi muzikanti, kuri spēlē dūdu variāciju, jaunu zēnu priekšplānā, kas laiza šķīvi, bagātu vīru labajā pusē pašā malā barojot suni, noliekot maizi uz sola un noslēpumainu lieku kāju, kas redzama zem ēdienu kravas, ko nes abi vīrieši priekšplānā. Tiek apgalvots, ka aina atspoguļo precīzu 16. gadsimta attēlojumu, kā notika zemnieku kāzas.[2]

Līgavainis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijuši daudz pieņēmumu par līgavaiņa identitāti šajā gleznā. Gilberts Haiets apgalvojis, ka līgavainis ir cilvēks gleznas centrā, valkājot tumšu mēteli un redzams profilā,[6][7] vai bagātā pāra neaudzinātais dēls, kas redzams pie tālākās sienas pa labi no līgavas, ēdot ar karoti, tāpat uzskata Gustavs Gliks.[8] Ir arī ierosināts, ka saskaņā ar mūsdienu paražu līgavainis nesēž pie galda, bet varētu būt cilvēks, kas lej alu.[9] Vai arī viņš saskaņā ar šo paražu varētu būt kāds, kas pasniedz ēdienu. Saskaņā ar šo teoriju, līgavainis ir jaunais vīrietis ar sarkano cepuri, kurš pasniedz saviem viesiem ēdienu, izdalot šķīvjus saviem viesiem.[10]

Rūdijs Rukers Freida stilā prāto:[11]

... līgavainis ir cilvēks sarkanajā cepurē, nododot ēdienu līgavas virzienā. Tā ir vīra kustība, lai iegūtu sievu. Ņemiet vērā, ka viņa tuvumā ir ne mazāk kā trīs falliski simboli, kas vērsti uz sievu: vīrieša roka, nazis uz galda un sālstrauks uz galda. Ņemiet vērā arī to, ka vīrieša rokas galā ir sašķiebts elipses forma trauks, kas orientēts un atrodas īstajā vietā, lai attēlotu līgavas vagīnu.[12]

Daži autori pat ir ierosinājuši, ka līgavainis nav iekļauts gleznā. Van der Elsts prāto, ka tas varētu būt veca flāmu sakāmvārda attēlojums, piemēram, "Tas ir nabags cilvēks, kurš nevar būt pats savās kāzās." Tas, šķiet, attēlots šajā gadījumā.[13] Citi prāto, ka tas ir mistisko "Kāzu Kanā" attēlojums.[5] Tiek uzskatīts, ka glezna varētu būt kristiešu alegorija, kas simbolizē korupciju, attēlojot samaitāto baznīcu, kam bija jābūt Kristus līgavai, bet līgavainis nav ieradies, lai apņemtu savu samaitāto līgavu.[14]

Masu kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējo resursu video
Pieter Bruegel the Elder's Peasant Wedding, c. 1566-69, Smarthistory

Glezna tika parodēta komisku grāmatā Asterikss Beļģijā.[15][16] To parodēja arī pastkartē par godu Beļģijas dalībniekiem 1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://bilddatenbank.khm.at/viewArtefact?id=330.
  2. 2,0 2,1 «Pieter Bruegel the Elder's Peasant Wedding, c. 1566-69, Smarthistory, Art History at Khan Academy».
  3. «Paintings of peasant life (1567-68) by Pieter BRUEGEL the Elder». Web Gallery of Art. Skatīts: 2015. gada 27. janvāris.
  4. «Bruegel». Web Museum, Paris. Skatīts: 2015. gada 27. janvāris.
  5. 5,0 5,1 «The marriage at Cana». Temple Gallery. Skatīts: 2015. gada 27. janvāris.
  6. Gilbert Highet. 1945. Bruegel's Rustic wedding. American Magazine of Art 38. 274-276.
  7. Gilbert Highet. 1967. Where is the Bridegroom? Horizon: A Magazine of the Arts. 9.2:112-115.
  8. Gustav Glück, ed. 1937. Bilder aus Bruegels Bildern. Vienna: Verlag Von Anton Schroll & Co.
  9. Alexander Wied, Hans J. Van Miegroet. «Bruegel». Grove Art Online. Skatīts: 2015. gada 27. janvāris. (nepieciešama pierakstīšanās (palīdzība)).
  10. «Helpings on the peasant wedding feast». Madame Pickwick Art. Skatīts: 2015. gada 27. janvāris.[novecojusi saite]
  11. «Rudy Rucker, Notes». 54. lpp. Skatīts: 2015. gada 27. janvāris.
  12. Rudolf von Bitter Rucker, As Above So Below. ISBN 0765327538.
  13. Joseph van der Elst. 1944. The last flowering of the Middle Ages. Garden City, NY: Doubleday, Doran & Company.
  14. K. C. Lindsay and Bernard Huppé. March 1956. Meaning and Method in Breughel's Paintings. Journal of Aesthetics and Art Criticism Vol. 14, No. 3. 376-386.
  15. Anthea Bell. «Translating Astérix». Translation: Here and There, Now and Then. Intellect Books, 1996. 129. lpp.
  16. Matthew Screech. Masters of the ninth art: bandes dessinées and Franco-Belgian identity. Liverpool University Press, 2005. 85. lpp.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]