Ziedmušas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ziedmušas
Syrphidae (Latreille, 1802)
Ziedmuša (Eristalis interrupta)
Ziedmuša (Eristalis interrupta)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Virskārta Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
Kārta Divspārņi (Diptera)
Apakškārta Mušveidīgie (Brachycera)
Infrakārta Mušu infrakārta (Muscomorpha)
Virsdzimta Ziedmušu virsdzimta (Syrphoidea)
Dzimta Ziedmušas (Syrphidae)
Iedalījums

3 apakšdzimtas:

Ziedmušas Vikikrātuvē

Ziedmušas, ziedmušu dzimta (Syrphidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie ziedmušu virsdzimtas (Syrphoidea). Šajā dzimtā ir aprakstītas vairāk nekā 6000 sugas,[1] no kurām Latvijā sastopamas apmēram 290 sugas.[2] Ziedmušas sastopamas visā pasaulē, izņemot tuksnešos, tundrā un ekstrēmajos polārajos apgabalos.[3]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziedmušas ne tikai ārēji atgādina bites un lapsenes, bet tās arī cenšas imitēt šo kukaiņu uzvedību, attēlā ziedmuša (Eupeodes corollae)

Ziedmušas ir vidēji lieli kukaiņi, un to ķermeņa garums ir 4—25 mm.[1] Pieaugušās ziedmušas parasti ir ar dzimtai raksturīgu bišu, lapseņu vai kameņu krāsojumu.[4] Tās visbiežāk var novērot uz čemurziežiem. Ziedmušas ir samērā mazkustīgas un nesteidzīgi pārlido no zieda uz ziedu. Atšķirībā no bitēm un lapsenēm tām ir tikai divi spārni, nevis četri.

Arī ar uzvedību tās cenšas imitēt lapsenes — tās sīc līdzīgi lapsenēm un ar vēdera kustībām imitē dzelšanu. Tādējādi ziedmušas retāk kļūst par laupījumu putniem, jo tikai dažu sugu putni ķer ar dzeloni apbruņotās bites un lapsenes.[2] Tomēr ziedmušām ir ļoti daudzi ienaidnieki un pieaugušo īpatņu mūžs ir ļoti īss — sākot ar dažām dienām un beidzot ar dažām nedēļām.[3] Ziedmušas ir ļoti izveicīgas lidotājas. Tās ne tikai spēj lidot ļoti ātri, bet var lidināties stāvot gaisā uz vietas un pat lidot atpakaļgaitā.[2]

Pieaugušās ziedmušas barojas ar ziedputekšņiem un nektāru, līdz ar to šie kukaiņi ir vieni no svarīgākajiem ekosistēmu uzturētājiem, jo apputekšņo augus. Atšķirībā no citiem apputeksnētājiem ziedmušas ir aktīvas arī samērā zemā temperatūrā un noēnotās vietās.[2]

Kāpuru ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kāpuriem raksturīga liela formu un dzīvesveida dažādība. Piemēram, Volucella ģints ziedmušu kāpuri dzīvo lapseņu un kameņu ligzdās, barojoties ar bojāgājušajiem saimnieku kāpuriem un ligzdas atkritumiem. Vairāku sugu kāpuri dzīvo ūdenī, notekūdeņos, dūņās un pat vircā, kur barojas ar pūstošām organiskām atliekām. Dažu sugu kāpuri ir augēdāji, piemēram, sīpolu ziedmušas (Eumerus strigatus) kāpuri bojā sīpolus. Vairāku sugu kāpuri dzīvo zem kritušu koku mizas vai koksnē, bet citu sugu kāpuri ir plēsīgi un iecienījuši laputis. Dienā viens kāpurs var nomedīt 80—100 laputis. Tādējādi šo sugu kāpuri pieskaitāmi pie bioloģiskajiem kaitēkļu kontrolētājiem.[4]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziedmušas ir nozīmīgi augu apputeksnētāji
Ziedmuša (Scaeva pyrastri)

Ziedmušu dzimta (Syrphidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Flower Flies
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Divspārņi: Ziedmušas
  3. 3,0 3,1 Family: Syrphidae (hoverflies)
  4. 4,0 4,1 Ghulam Mustafa Shah, Ulfat Jan & Aijaz Ahmad Wachkoo. A checklist of Hoverflies (Diptera: Syrphidae) in the Western Himalaya, India. Acta Zoologica Academiae Scientiarum Hungaricae 60(4), pp. 283–305, 2014

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]