Zigurds Mežavilks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zigurds Mežavilks
Zigurds Mežavilks
Personīgā informācija
Dzimis 1926. gada 22. martā
Bauskas apriņķa Svitenes pagasts
Miris 2015. gada 17. jūnijā (89 gadi)
Tautība Latvietis
Nodarbošanās Fotogrāfs, žurnālists
Brāļi Uģis Mežavilks
Dzīvesbiedre Ņina Mežavilka

Zigurds Mežavilks (dzimis 1926. gada 22. martā, miris 2015. gada 17. jūnijā)[1][2] bija latviešu sporta fotogrāfs un žurnālists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zigurds Mežavilks dzimis Bauskas apriņķa Svitenes pagastā 1926.gada 22.martā zemnieku ģimenē[3].

Skolas gados sācis nodarboties ar šaušanas sportu. Pēc tēva nāves māte ar abiem dēliem Zigurdu un Uģi (vēlāk pazīstamu mākslinieku) pārceļas uz Liepājas apriņķi, bet sākoties Otrajam pasaules karam pārceļas uz Krieviju.

Zigurds brīvprātīgi iestājies Sarkanās armijas 201. Latviešu strelnieku divīzijā, mācījies Militārajā skolā. Kaujās guva nopietnu ievainojumu, bija kājas protēze.[4] .

Pēc kara no 1945. līdz 1953. gadam strādājis par skolotāju Rīgā.

Pievērsies žurnālistikai un līdz 1989. gadam bija žurnālists laikrakstos "Fiziskā Kultūra", "Padomju Jaunatne", "Sports". 1959. gadā kļuvis par Latvijas Žurnālistu savienības biedru.

Viņa fotogrāfijas ir unikālas, tās ir dzīvas pasaules sporta notikumu liecības un stāsti par izciliem sportistiem. Zigurds Mežavilks kā fotokorespondents veidojis Olimpisko spēļu un dažādu Pasaules čempionātu reportāžas[5].

Viņa žurnālista spalvai pieder daudzi nozīmīgi raksti par sabiedriski aktuālām tēmām, tajā skaitā laikrakstā „Latvietis”, ar kuru viņs sadarbojas kā neatkarīgs žurnālists.

Grāmatas[3][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais Mežavilka fotogrāfiju albums „Lielais basketbols” tika izdots 1964.gadā.

1977.gadā iznāca viņa grāmata „TTT” par leģendāro Latvijas sieviešu basketbola komandu.

2005. gadā izdota viņa sarakstīta grāmata "Pirmie latvieši pasaules sporta virsotnēs".

2010.gadā tapa Zigurda Mežavilka grāmata „Opermūzikas svētki Siguldā”, kas atspoguļo festivāla vēsturi piecpadsmit gadu garumā.

Mežavilka fotogrāfijas tika publicētas daudzās grāmatās – „VEF cīnās”, „Latvijas sports”, „Latvijas sporta vēsture” u.c., tās atrodamas Latvijas Sporta muzejā un Basketbola muzejā.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gadā Zigurds Mežavilks saņēmis 1. pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.[5]

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mežavilks bijis precējies, ir meita no pirmās laulības un divi dēli-dvīņi no otrās, kuri dzīvo Vācija kopā ar māti Ņinu Mežavilku. Latvijā viņa arī strādāja par fotožurnālisti.

Z.Mežavilka jaunākais brālis Uģis arī ir žurnālists, slavens mākslinieks.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Mūžībā aizgājis leģendārais sporta žurnālists un fotogrāfs Zigurds Mežavilks». Apollo.lv. Skatīts: 2015. gada 18. jūnijā.
  2. «Ingas Gorbunovas Twitter profils». Twitter. Skatīts: 2015. gada 18. jūnijā.
  3. 3,0 3,1 «Zigurds Mežavilks». www.latvijassports.lv (lv-lv). Skatīts: 2019-10-31.
  4. «Mūžībā aizgājis foto un sporta žurnālistikas leģenda Zigurds Mežavilks». LA.lv. Skatīts: 2015. gada 18. jūnijā.
  5. 5,0 5,1 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 424. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.