Zikurāts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zikurāta pamatnes paliekas Irākā.
Septiņstāvu Bābeles zikurāta (Etemenanki) rekonstrukcija.

Zikurāts (babiloniešu ziqqurrat) bija kulta celtne senajā Mezopotāmijā, babiloniešu templis (parasti pakāpienveidīgas piramīdas formā).

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zikurātu virsotnē atradās dievu nams jeb templis.[nepieciešama atsauce] Sākotnēji zikurātiem bija tīri praktiska nozīme — plūdu laikā uz šīm platformām patvērās pilsētvalsts iedzīvotāji.[nepieciešama atsauce] Par to liecina senākie zikurāti, uz kuru platformām atradās arī ikdienišķas celtnes. Vēlāk uz platformām cēla tikai tempļus un zikurātā drīkstēja kāpt tikai priesteri. Zikurāti bija gandrīz visās Divupes pilsētās.

Bābeles tornis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstākais no tiem atradās Bābelē — tas bija 90 metrus augsts un sastāvēja no septiņiem stāviem. Vēsturē tas pazīstams kā Bābeles tornis, un tas uzcelts par godu Bābeles galvenajam dievam Mardukam.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]