Zilbiskums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Zilbiskums ir termins, ko parasti attiecina uz kāda līdzskaņa spēju veidot zilbes kodolu (t.i., būt zilbiskam).[1] Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā zilbiskumu apzīmē ar vertikālu līniju zem zīmes, piemēram, [n̩], ja zīmei ir apakšgarums, zilbiskuma diakritiskā zīme tiek norādīta virs tās, piemēram, [ŋ̍].

Latviešu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]



Problēmas šo failu atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

Latviešu valodā zilbiski var būt skaneņi,[1] to vidū nazālie līdzskaņi (jeb nāseņi) /n ɲ m/ (kas atbilst burtiem ⟨n ņ m⟩) un likvīdie līdzskaņi (jeb plūdeņi) /l ʎ r/ (kas atbilst burtiem ⟨l ļ r⟩).[2]

Latviešu valodas vārdi, kuros zilbes kodolu veido zilbiski līdzskaņi:

  • drēgns [dræːgn̩s]
  • putns [putn̩s][2]
  • krāšņs [kraːʃɲ̍s]
  • posms [puɔsm̩s]
  • kakls [kakˑl̩s] vai [kakːl̩s][1] (par nebalsīgu troksneņu garumu latviešu valodā skat. rakstu geminācija)
  • bebrs [bæbr̩s][1]
  • centrs [tsentr̩s][2]
  • slapjš [slapj̍ʃ] (piezīme: puspatskanis /j/ ir sonorantāks jeb skanīgāks par citiem līdzskaņiem, taču kā zilbes kodolu veidot spējīgus parasti min tikai skanīgos nāseņus un plūdeņus).[2]

Vācu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

Vācu valodas izskaņa -en var tikt realizēta gan kā [ə] (vidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskaņa) un nezilbiska [n] kombinācija, gan kā zilbisks [n̩]. Piemēram, [ˈaʁbaɪtən] vai [ˈaʁbaɪtn̩].

Angļu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

Glotāla slēdzeņa un zilbiska [n̩] kombinācija ir standarta izruna tādiem vārdiem kā mountain, button, cotton standarta amerikāņu angļu valodā.

Tā pat kā vācu valodā sastopami izrunas varianti, kad zilbisks līdzskanis tiek aizstāts ar vidēja mēles pacēluma vidējas rindas patskaņa un attiecīgā līdzskaņa (nezilbiskas versijas) kombināciju, piemēram, [ˈɹɪðm̩] un [ˈɹɪðəm] kā vārda rhythm izrunas varianti.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Akadēmiskā terminu datubāze – zilbes kodols. "Zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām. Latviešu valodā fonoloģiski nozīmīgu zilbes kodolu galvenokārt veido patskanis (piemēram, mā-ja) vai divskanis (piemēram, ie-la), retāk — diftongisks savienojums (piemēram, mans). Fonētiskajā analīzē latviešu valodniecībā tiek pieļauts zilbes kodols, ko veido skanenis, piemēram, kakls [kkls], bebrs [bebrs]. Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007"
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Distinktīvās jeb šķīrējpazīmes un fonēmu dabiskās grupas. Atjaunināts: 2014. gada 28. augusts. "Pēc sonoritātes skalas pašas sonorantākās skaņas latviešu valodā būtu patskaņi un [ j ], bet sonorantāki par citiem līdzskaņiem ir arī skaneņi jeb sonanti [ r, l, ļ, m, n, ņ ], savukārt [ v ] jau pieslejas [ - sonorantajām ] skaņām, kaut arī atrodas robežjoslā (..) Nāseņi un plūdeņi latviešu valodā tiek uzskatīti gan par zilbiskiem, gan nezilbiskiem, t.i. [ +/- zilbiski ] [ sk. Markus D., 1999., 78. lpp.] Zilbisko līdzskaņu apzīmēšanai starptautiskajā transkripcijā lieto vertikālu svītriņu zem līdzskaņa simbola: [l`, m`, n`, r` ], piemēram, latviešu valodā [ kakl``s ], [ tsentr`s ], [ putn`s ] u.tml."