Zond-1

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zond-1
3MV-1 № 4
KA veidsstarpplanētu zonde
OperatorsKarogs: Padomju Savienība PSRS
IzgatavotājiOKB-1, Karogs: Padomju Savienība PSRS
Bāzes platforma3MV-1
Sērijas Nr.4
Starta datums02.04.1964. 05:42:40 UTC
Starta vietaTjuratama 1/5 Karogs: Padomju Savienība PSRS
NesējraķeteMolnija, Karogs: Padomju Savienība PSRS
Aktivitātes beigas1964. gada jūnija vidus
NSSDC ID1964-016D
SCN00785
Masa890 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Programma Venera
IepriekšējaisNākamais
Kosmos-27Venera-2
Zond-1 Vikikrātuvē

Zond-1 jeb 3MV-1 № 4 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras sākotnējais uzdevums bija Veneras pārlidojums un kapsulas nolaišanās uz planētas virsmas. Sakari ar zondi zaudēti 1964. gada jūnijā, pirms planētas sasniegšanas.

Šis bija ceturtais Marsa un Veneras izpētei paredzeto zonžu 3MV eksemplārs. Kosmiskajā aparātā bija uzstādīta fototelevīzijas kamera. Nolaižamajā aparātā ar masu 285 kg un diametru 90 cm bija instrumenti atmosfēras ķīmiskajai analīzei, iežu gamma starojuma mērīšanai, fotometrs, temperatūras, spiediena un kustības mērīšanai. Kapsulā ievietots vimpelis ar PSRS ģerboni.

3MV-1 № 3 tika palaista 1964. gada 2. aprīlī 05:42:40 UTC ar nesējraķeti Molnija no Baikonuras kosmodroma. Atšķirībā no iepriekšējiem 3MV aparātiem, šoreiz nesējraķetes visas pakāpes darbojās kā paredzēts, un zonde ievadīta orbītā ap Sauli. 290 dienu laikā tai būtu jāsasniedz Venera.

Drīz pēc zondes palaišanas hermētiskajā aparatūras nodalījumā tika atklāta sūce. Bija skaidrs, ka kosmiskais aparāts nevarēs izpildīt plānotos uzdevumus, jo jūtīgā elektronika, piemēram, radioraidītāji, nevarēja darboties vakuumā. Ja zonde veiksmīgi darbotos, tā oficiāli tiktu nosaukta par Venera-2, bet PSRS vadība negribēja publiski atzīt neveiksmi. Tā kā tā bija atstājusi Zemes orbītu, tad arī segvārdu Kosmos nevarēja dot. Zondei deva nosaukumu Zond-1, publiski paziņojot, ka ar to tiek pētīta starpplanētu telpa un veikti aparatūras izmēģinājumi.

Nedēļas laikā spiediens aparatūras nodalījumā nokritās par vienu dzīvsudraba staba milimetru. Līdz 25. maijam sakari ar Zond-1 tika uzturēti ar nolaižamā aparāta raidītāja palīdzību. Zondi izdevās noorientēt ar zvaigžņu sensoru, tādējādi bija iespējams veikt divus manevrus. Otrā manevrs pārtaukts priekšlaicīgi dzinējsistēmas kļūmes dēļ.

Pēc zvaigžņu sensora sabojāšanās kosmiskā aparāta orientācija bija apdraudēta. Turpmāk zondes stabilizāciju izdevās nodrošināt ar žiroskopu. Jūnija vidū sakarai ar Zond-1 tika zaudēti neatgriezeniski.

Pēc aprēķiniem, Zond-1 Veneru pārlidoja 1964. gada 19. jūlijā aptuveni 110 000 attālumā.

Pēc zondes zaudēšānas OKB-1 ieviesa kosmisko aparātu hermētisko nodalījumu zemas frekvences vibrāciju testus, kā arī metināšanas līniju pārbaudi rentgenstaros.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]