Venera (planēta)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par planētu. Par citām jēdziena Venera nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Venera  Veneras astronomiskais simbols
Venera
Venera patiesajās krāsās
Orbitālie parametri
Epoha J2000
Afēlijs 108 942 109 km
0,72823128 AU
Perihēlijs 107 476 259 km
0,71843270 AU
Lielā pusass (rādiuss) 108 208 930 km
0,723332 AU
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0,0068
Apriņķojuma periods 224,70069 dienas
0,6151970 gadi
Sinodiskais periods 583,92 dienas[1]
Vidējais apriņķošanas ātrums 35,02 km/s
Slīpums 3,39471°
3,86° pret Saules ekvatoru
Uzlecošā mezgla garums 76,67069°
Pericentra arguments 54,85229°
Pavadoņi nav pavadoņu
Fiziskie parametri
Vidējais rādiuss 6 051,8 ± 1,0 km[2]
0,9499 Zemes
Saspiedums < 0,0002[2]
Virsmas laukums 4,60×108 km²
0,902 Zemes
Tilpums 9,38×1011 km³
0,857 Zemes
Masa 4,8685×1024 kg
0,815 Zemes
Vidējais blīvums 5,204 g/cm³
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums uz virsmas 8,87 m/s2
0,904 g
Otrais kosmiskais ātrums 10,46 km/s
Sideriskais rotācijas periods 243,0185 dienas
Lineārais ātrums uz ekvatora 6,52 km/h (1,81 m/s)
Ass slīpums 177,3°[1]
Ziemeļu pola rektascensija 18 h 11 min 2 s
272.76°[3]
Ziemeļu pola deklinācija 67,16°
Albedo 0,65[1]
Virsmas temperatūra min vid maks
kelvins 735 K[4][5]
Celsijs 461,85 °C
Redzamais spožums līdz -4,6[1]
Leņķiskais diametrs 9,7" — 66,0"[1]
Atmosfēra
Atmosfēras spiediens 9,3 MPa
Sastāvs ~96,5% oglekļa dioksīds
~3,5% slāpeklis
0,015% sēra dioksīds
0,007% argons
0,002% ūdens tvaiks
0,0017% oglekļa monoksīds
0,0012% hēlijs
0,0007% neons
oglekļa sulfīda pēdas
ūdeņraža hlorīda pēdas
fluorūdeņraža pēdas

Venera Saules sistēmā ir otrā planēta no Saules. Tā ir viena no Zemes grupas planētām. Venera ir trešais spilgtākais objekts (spilgtākie ir Saule un Mēness) pie debess sfēras. Veneras orbīta atrodas Zemes iekšējā orbītā, attālums līdz Venerai mainās no 45 līdz 259 milj. kilometru. Tā kā vidējais attālums no Saules līdz Venerai ir 108,2 milj. km, tad Venera saņem no Saules vismaz divas reizes vairāk saules enerģijas nekā Zeme, turklāt siltumnīcas efekta rezultātā planētas vidējā temperatūra sasniedz 462 °C. Tādējādi Venera ir Saules sistēmas karstākā planēta.

Veneras simbols ir romiešu dievietes Veneras spoguļattēls: aplis ar nelielu krustu apakšā (♀).

Orbitālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Venera apriņķo Sauli reizi 224,65 Zemes dienās, bet apgriežas ap savu asi tikai 243 dienās. Venerai ir lēna rotācija atpakaļ (pulksteņa rādītāja virzienā), kas nozīmē, ka tā griežas no austrumiem uz rietumiem, nevis no rietumiem uz austrumiem, kā vairums citu lielāko planētu (Plutonam un Urānam arī ir rotācija atpakaļ, jo Urāna slīpums ir 97,68 grādi un tas gandrīz guļ uz orbītas plaknes). Nav zināms, kāpēc Venera rotē pretēji, viena no versijām ir, ka senos laikos Venerā ir ietriecies liels meteorīts.

Atmosfēra un klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Venerai ir atmosfēra, kas satur galvenokārt oglekļa dioksīdu (96,5%) un nedaudz slāpekļa (3,5%). Virs šī slāņa atrodas bieza mākoņu sega, kas pārklāj visu planētu. Tā sastāv no sēra dioksīda un sērskābes pilieniem, kas radušies, Saules stariem iedarbojoties uz atmosfērā esošo ogļskābo gāzi, sēru un ūdens tvaikiem. Veneras atmosfēra griežas ātrāk par pašu planētu (virs Veneras ekvatora 65—70 kilometru augstumā vējš sasniedz 300 km/h lielu ātrumu planētas ass kustības virzienā). Atmosfēras spiediens 90 reizes pārsniedz Zemes atmosfēras spiedienu (tāds spiediens ir Zemes okeānā 900 m dziļumā). Turklāt uz planētas virsmas nokrišņu veidā nonāk sērskābes lietus. Veneras atmosfēras augšējos slāņos ļoti nelielos daudzumos sastopams arī ūdens tvaiks un skābeklis.

Vidējā temperatūra uz Veneras virsmas ir +462 °C un tā ir praktiski nemainīga dienas vai nakts laikā, kas izskaidrojams ar siltumnīcas efektu— oglekļa dioksīda blīvie mākoņi labi laiž cauri Saules redzamo gaismu, bet aiztur no planētas atstaroto siltumu, kā rezultātā planētas temperatūra krasi pieaug.

Virsma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apmēram 80% Veneras virsmas veido vulkāniskie līdzenumi. Uz Veneras ir daudzreiz vairāk vulkānu nekā uz Zemes. Veneras augstākie kalni- Maksvela kalni, paceļas 10,8 km augstumā virs planētas virsmas vidējā līmeņa. Uz Veneras ir ļoti daudz meteorītu radītu krāteru.

Izpēte ar kosmiskajiem aparātiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tabula ar starpplanētu zonžu startiem (arī neveiksmīgiem) uz Venēru:

Oficiālais nosaukums Izgatavotāja nosaukums Starta datums Beigu datums Mērķis Rezultāts
Valsts karogs: Padomju Savienība Tjažolyj sputnik 1VA No.1 04.02.1961. 26.02.1961. Nolaišanās Nesējraķetes kļūme, neatstāja Zemes orbītu
Valsts karogs: Padomju Savienība Venera-1 1VA No.2 12.02.1961. 17.02.1961. Nolaišanās Pārtrūka sakari ar aparātu ceļā uz Venēru
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Mariner 1 22.07.1962. 22.07.1962. Pārlidojums Nesējraķetes kļūme, lidojums pārtraukts drošības apsvērumu dēļ
Valsts karogs: Padomju Savienība 2MV-1 No.1 25.08.1962. 28.08.1962. Nolaišanās Nesējraķetes 4. pakāpes kļūda, aparāts palika Zemes orbītā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Mariner 2 27.08.1962. 03.01.1963. Pārlidojums Veiksmīgs Pārlidoja Venēru 1962. gada 14. decembrī - ieguva datus par Venēras atmosfēru
Valsts karogs: Padomju Savienība 2MV-1 No.2 01.09.1962. 06.09.1962. Nolaišanās Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
Valsts karogs: Padomju Savienība 2MV-2 No.1 12.09.1962. 14.09.1962. Pārlidojums Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
Valsts karogs: Padomju Savienība 3MV-1 No.2 19.09.1962. 19.09.1962. Pārlidojums Nesējraķetes avārija, nesasniedza Zemes orbītu
Valsts karogs: Padomju Savienība Kosmos-27 3MV-1 No.3 27.03.1964. 28.03.1964. Pārlidojums/nosēšanās Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
Valsts karogs: Padomju Savienība Zond-1 3MV-1 № 4 02.04.1964. 14.05.1964. Pārlidojums/nosēšanās Zaudēti sakari ar aparātu ceļā uz Venēru
Valsts karogs: Padomju Savienība Venera-2 3MV-4 No.4 12.11.1965. 1966. gada februāris Pārlidojums Zaudēti sakari ar aparātu dzesēšanas kļūmes dēļ
Valsts karogs: Padomju Savienība Venera-3 3MV-3 № 1 16.11.1965. 1966. gada februāris Nolaišanās Zaudēti sakari ar aparātu īsi pirms tas sasniedza Venēru
Valsts karogs: Padomju Savienība Kosmos-96 3MV-4 No.6 23.11.1965. 23.11.1965. Pārlidojums Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
Valsts karogs: Padomju Savienība Venera-4 4V-1 No.310 12.06.1967. 18.10.1967. Nolaišanās Daļēji veiksmīgs Aparāts atgrieza datus par Venēras atmosfēru nolaišanās laikā, taču pārtrauca darbu pirms nosēšanās
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Mariner 5 14.06.1967. 04.12.1967. Pārlidojums Veiksmīgs Pārlidoja Venēru 1967. gada 19. oktobrī
Valsts karogs: Padomju Savienība Kosmos-167 4V-1 No.311 17.06.1967. 25.06.1967. Nolaišanās Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
Valsts karogs: Padomju Savienība Venera-5 4V-1 No.330 05.01.1969. 16.05.1969. Atmosfēra Veiksmīgs Aparāts ar izpletņa palīdzību noturējās Venēras atmosfērā 53 minūtes un ieguva datus
Valsts karogs: Padomju Savienība Venera-6 4V-1 No.331 10.01.1969. 17.05.1969. Atmosfēra Veiksmīgs Aparāts ar izpletņa palīdzību noturējās Venēras atmosfērā 51 minūti un ieguva datus
Valsts karogs: Padomju Savienība Venera-7 4V-1 No.630 17.08.1970. 15.12.1970. Nolaišanās Daļēji veiksmīgs Aparāts atgrieza datus par Venēras atmosfēru nolaišanās laikā, taču pārtrauca darbu īsi pēc nosēšanās
Valsts karogs: Padomju Savienība Kosmos-259 4V-1 No.631 22.08.1970. 06.10.1971. Nolaišanās Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
Valsts karogs: Padomju Savienība Venera-8 4V-1 No.670 22.03.1972. 22.07.1972. Nolaišanās Veiksmīgs Aparāts pārraidīja datus 50 minūtes līdz nolaidās uz virsmas, kur pēc 11 sekundēm pārtrauca darbu
Valsts karogs: Padomju Savienība Kosmos-482 31.03.1972. 05.05.1981. Nolaišanās Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Mariner 10 03.02.1973. 24.03.1975. Pārlidojums Veiksmīgs Pārlidoja Venēru 1974. gada 5.februārī un turpināja ceļu uz Merkuru

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Dr. David R. Williams. «Venus Fact Sheet». NASA, 2005. gada 15. aprīlis. Skatīts: 2007-10-12.
  2. 2,0 2,1 Seidelmann, P. Kenneth; Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al. (2007). "Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006". Celestial Mechanics and Dynamical Astronomy 90: 155–180. doi:10.1007/s10569-007-9072-y. Atjaunināts: 2007-08-28.
  3. «Report on the IAU/IAG Working Group on cartographic coordinates and rotational elements of the planets and satellites». International Astronomical Union. 2000. Skatīts: 2007-04-12.
  4. «Venus: Facts & Figures» (html). NASA. Skatīts: 2007-04-12.
  5. «Space Topics: Compare the Planets: Mercury, Venus, Earth, The Moon, and Mars». Planetary Society. Skatīts: 2007-04-12.