Zorans Milanovičs

Zorans Milanovičs Zoran Milanović Z. Milanovičs 2021. gadā Personīgā informācija Dzimis 1966. gada 30. oktobrī (58 gadi) Zagreba, Horvātijas SR, Dienvidslāvija (tagad Horvātija) Pilsonība Horvātija Tautība horvāts

Horvātijas prezidents Amata sākums 2020. gada 19. februāris

Horvātijas premjerministrs Amatā 2011. gada 23. decembris — 2016. gada 22. janvāris Prezidents: Ivo Josipovičs, Kolinda Grabara-Kitaroviča

Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs Amatā 2007. gada 2. jūnijs — 2016. gada 26. novembris

Zorans Milanovičs (horvātu: Zoran Milanović; dzimis 1966. gada 30. oktobrī) ir Horvātijas jurists, politiķis. Viņš ir Horvātijas prezidents kopš 2020. gada. Milanovičs ir bijis Horvātijas premjerministrs no 2011. līdz 2016. gadam. Viņš ir bijis Horvātijas Sociāldemokrātiskās partijas, kā arī Kukuriku koalīcijas un "Horvātija aug" koalīcijas vadītājs.

Dzīves sākums, izglītība

Zorans Milanovičs piedzima 1966. gada 30. oktobrī Zagrebā. Viņa tēvs Stipe Milanovičs (1937 — 2019) bija ekonomists, bet māte Džjurdžica "Gina" (dzimusi Matasiča) ir bijusī angļu un vācu valodas skolotāja. Zorana tēvs bija Dienvidslāvijas komunistu savienības biedrs. Zoranu slepeni kristīja viņa vecmāmiņa Marija Zagrebas Svētā Pētera un Pāvila baznīcā, un viņam tika dots kristības vārds Marijans. Viņš uzauga Zagrebas Knežijas apkaimē, bet pēc 1970. gada — Zagrebas Trnjes apkaimē komunistu kvartālā. Zoranam bija brālis Krešimirs, kurš nomira 2019. gadā.

1985. gadā Milanovičs iestājās Zagrebas Universitātē, lai studētu jurisprudenci, pēc tam viņu iesauca militārajā dienestā, un 1986. gadā viņš atgriezās studēt. 1986. gadā Milanovičs kļuva par stažieri Zagrebas komerctiesā.

1993. gadā iestājās darbā Ārlietu ministrijā, strādājot pie nākamā politiskā konkurenta Ivo Sanadera. Gadu vēlāk viņš pievienojās EDSO miera uzturēšanas misijai Kalnu Karabahā. 1996. gadā Milanovičs kļuva par padomnieku Horvātijas pārstāvniecībā Eiropas savienībā un NATO Briselē. Tur viņš arī pabeidza pēcdiploma studijas.

Politiskā karjera

1999. gadā Zorans Milanovičs iestājās sociāldemokrātiskajā partijā (SDP). Pēc SDP uzvaras 2000. gada vēlēšanās Ārlietu ministrijā viņam tika uzticēta atbildība par saziņu ar NATO. 2003. gadā viņš kļuva par ārlietu ministra Tonino Piculas palīgu. Pēc 2003. gada vēlēšanām, kad pie varas nāca konservatīvā Horvātijas Demokrātiskā savienība (HDS), viņš amatu atstāja.

Būdams SDP biedrs, 2004. gadā Milanovičs atteicās no ārlietu ministra palīga amata un kļuva par jaunizveidotās SDP centrālkomitejas locekli, kā arī par starptautisko sekretāru, kas atbildīgs par kontaktiem ar citām politiskajām partijām. Divus gadus vēlāk viņš uz īsu brīdi kļuva par partijas preses sekretāru, aizvietojot prombūtnē esošo Gordanu Grbiču.

SDP priekšsēdētājs

Pēc SDP līdera Ivicas Račana nāves 2007. gadā Milanovičs kandidēja uz partijas priekšsēdētāja amatu. 2. jūnijā SDP desmitajā ārkārtas kongresā Milanoviču ievēlēja par partijas priekšsēdētāju. SDP reitings sāk strauji augt, un daudzi prognozēja tās uzvaru 2007. gada parlamenta vēlēšanās, taču ar Milanoviča politisko pieredzi nepietika, un HDS atkal uzvarēja. SDP kļuva par lielāko opozīcijas spēku parlamentā. Pēc zaudējuma parlamenta vēlēšanās Milanovičs neatkāpās no partijas priekšsēdētāja amata, lai gan pirms vēlēšanām solīja, ka to darīs, ja partija zaudēs. Viņš 2008. gada SDP vadības vēlēšanās atkal uzvarētāja.

Gatavojoties 2011. gada parlamenta vēlēšanām, Milanoviča vadītie sociāldemokrāti kopā ar vēl trīs partijām apvienojās kreisi centriskā Kukuriku koalīcijā. Tā guva pārliecinošu uzvaru 2011. gada 4. decembra parlamenta vēlēšanās, iegūstot vairākumu vietu.

Premjerministrs

Kā uzvarētāja partijas vadītājam Zoranam Milanovičam uzticēja veidot ministru kabinetu. Parlaments to apstiprināja 2011. gada 23. decembrī.

2012. gada SDP priekšsēdētāja vēlēšanās Milanovičs kā vienīgais kandidāts tika atkārtoti ievēlēts.

Uz 2015. gada parlamenta vēlēšanām Kukuriku koalīcija mainīja nosaukumu uz "Horvātija aug", un tajā nāca klāt trīs partijas, bet viena izstājās. Vēlēšanās 8. novembrī ar nelielu pārsvaru uzvarēja Patriotiskā koalīcija. 2016. gada 22. janvārī Milanoviču premjerministra amatā nomainīja Tihomirs Oreškovičs.

2016. gada 2. aprīlī Milanoviču atkārtoti ievēlēja par SDP priekšsēdētāju.

2016. gada parlamenta vēlēšanas

2016. gada 16. jūnijā parlaments Oreškoviča valdībai izteica neuzticību. Tā kā neizdevās izveidot jaunu ministru kabinetu, 20. jūnijā parlaments tika atlaists, un prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča noteica ārkārtas vēlēšanas 11. septembrī. Uz vēlēšanām SDP un vēl divas partijas izveidoja Tautas koalīciju. Parlamenta vēlēšanās Milanoviča vadītā Tautas koalīcija palika otrajā vietā. 26. novembrī SDP priekšsēdētāja vēlēšanās Milanovičs nekandidēja, un par partijas vadītāju ievēlēja Davoru Bernardiču.

Pārtraukums no politikas

Pēc aiziešanas no politikas Milanovičs sāka nodarboties ar konsultāciju biznesu, un nodibināja konsultāciju uzņēmumu EuroAlba Advisory. Kopš 2017. gada viņš bija Albānijas premjerministra Edi Ramas padomnieks, kā arī Dag Hammarskjöld University College of International Relations and Diplomacy Diplomātiskās padomes prezidents.

2019. gada prezidenta vēlēšanu kampaņa

2019. gada 17. jūnijā Zorans Milanovičs apstiprināja, ka kandidēs gaidāmajās valsts prezidenta vēlēšanās kā SDP kandidāts ar kampaņas saukli "Prezidents ar raksturu". Paziņojot par savu kandidatūru, Milanovičs sacīja, ka vēlas būt "modernas, progresīvas, zinātkāras un atvērtas Horvātijas prezidents".

Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 2019. gada 22. decembrī Milanovičs ieguva 29,55 % balsu, apsteidzot esošo prezidenti Kolindu Grabar-Kitaroviču, kura saņēma 26,65 % balsu. Otrajā kārtā Milanovičs uzvarēja ar 52,67 % balsu, savukārt Grabara-Kitaroviča ieguva 47,33 %.

Prezidentūra

Zorana Milanoviča inaugurācija par Horvātijas piekto prezidentu notika 2020. gada 18. februārī. Šī bija pirmā reize, kad Horvātijā prezidenta inaugurācijas ceremonija nenotika Svētā Marka laukumā Zagrebas centrā, kur atrodas parlamenta un valdības ēkas. Tā vietā Milanovičs nolēma atteikties no ierastās ceremonijas pompozitātes, uzaicinot tikai aptuveni 40 viesus, tostarp valsts amatpersonas, bijušos prezidentus, savu ģimeni un savas kampaņas komandas locekļus. Šī bija arī pirmā reize, kad prezidenta inaugurācijā nepiedalījās partiju līderi, diplomāti un baznīcas amatpersonas.

2024. gada parlamenta vēlēšanas

2024. gada 15. martā Milanovičs paziņoja par kandidēšanu uz premjerministra amatu SDP sarakstā parlamenta vēlēšanās.

Privātā dzīve

1994. gadā Zorans Milanovičs apprecējās ar Sanju Musiču, ar kuru viņam ir divi dēli: Ante Jakovs un Marko.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zorans Milanovičs.
• Zoran Milanović SDP
• PRESIDENT OF THE REPUBLIC OF CROATIA ZORAN MILANOVIĆ Office of the President of the Republic of Croatia

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Žeļka Antunovičs pagaidu	Horvātijas sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs 2007 — 2016	Pēctecis: Davors Bernardičs
Priekštecis: Jadranka Kosors	Horvātijas premjerministrs 2011 — 2016	Pēctecis: Tihomirs Oreškovičs
Priekštecis: Kolinda Grabara-Kitaroviča	Horvātijas prezidents Kopš 2020. gada	Pēctecis: