Kalnu Karabaha

Kalnu Karabaha (azerbaidžāņu: Dağlıq Qarabağ, armēņu: Լեռնային Ղարաբաղ) jeb Arcaha (armēņu: Արցախ) ir Karabahas daļa Aizkaukāzā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Līdz 2023. gadam tas bija lielākoties armēņu apdzīvots reģions. Starptautiski Kalnu Karabahu uzskata par Azerbaidžānas PSR Kalnu Karabahas autonomā apgabala pēcteci, kura pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Padomes uzskata joprojām ir Azerbaidžānas teritorija. Konflikts par šo reģionu starp Armēniju un Azerbaidžānu ilgst jau vairāk nekā simts gadu.

Vēsture

Pēc Pirmā pasaules kara beigām 1918. gada novembrī Elizabetpoles guberņu, kurā tolaik ietilpa armēņu apdzīvotā Karabaha un Zangezura, okupēja britu karaspēks. Briti uzskatīja, ka par Armēnijas uz Azerbaidžānas robežām jālemj Parīzes miera konferencei, 1919. gada 22. augustā Šušā notiekošais Karabahas armēņu kongress piekrita līdz starptautiskā noregulējuma pieņemšanai palikt Azerbaidžānas sastāvā. 1919. gada 20. septembrī azerbaidžāņi uzbruka armēņu kontrolētajam Zangezuras apgabalam. 1919. gada 29. oktobrī Azerbaidžāna noslēdza militāro līgumu ar turkiem, kas apņēmās azerbaidžāņus apgādāt ar ieročiem, militārajiem instruktoriem un virsniekiem.^[1]

1919. gada 20. novembrī Tbilisi sākās Armēnijas Demokrātiskās Republikas un Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas premjerministru sarunas, kas noslēdzās ar miera līguma parakstīšanu. No 14. līdz 21. decembrim Baku notika abu valstu sarunas, kurās Azerbaidžāna piedāvāja izveidot abu valstu federāciju, kamēr armēņi gaidīja Parīzes konferences lēmumus, cerot uz sev labvēlīgiem robežu lēmumiem. Sarunas beidzās bez vienošanās un Karabahā un Zangezurā turpinājās abu pušu militāras sadursmes.

1920. gada 23. martā Armēnijas armija sāka uzbrukumu Karabahā, karadarbība turpinājās turpmāko mēnesi. 1920. gada 26. aprīlī turku nacionālistu līderis Mustafa Kemals nosūtīja vēstuli Ļeņinam, kurā apņēmās sākt karadarbību pret Armēniju un pieļaut Azerbaidžānas nonākšanu Padomju Krievijas kontrolē. 27. aprīlī Sarkanā armija iebruka Azerbaidžānā un līdz maija vidum ieņēma visu Azerbaidžānas teritoriju. 1921. gadā Karabaha tika iekļauta Azerbaidžānas PSR sastāvā kā Kalnu Karabahas autonomais apgabals.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gada 2. septembrī Kalnu Karabahas autonomais apgabals pasludināja neatkarību no Azerbaidžānas un šajā reģionā izcēlās Kalnu Karabahas karš. Azerbaidžānas valdība 1991. gada 26. novembrī likvidēja Kalnu Karabahas autonomiju. Pēc 1992. gada reģionu lielākoties kontrolēja Armēnijas Republikas un starptautiski neatzītās Arcahas Republikas militārās vienības, bet pēc 2020. gada kara tā dienviddaļu kontrolēja Azerbaidžānas karaspēks.

2023. gada 20. septembrī pēc aptuveni diennakti ilgām kaujām Azerbaidžānai izdevās panākt uzvaru pār separātistu kontrolētā Kalnu Karabahas reģiona spēkiem, kas piekrita pamieram un sarunu sākšanai par Kalnu Karabahas pakāpenisku nodošanu Azerbaidžānas kontrolē.^[2]

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kalnu Karabaha.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[ReferenceH-1] политика Республики Армения.pdf ГРУЗИНО-АЗЕРБАЙДЖАНСКИЕ АНТИРУССКИЕ ВОЕННЫЕ ДОГОВОРА И РЕСПУБЛИКА АРМЕНИЯ (1919 Г. ИЮНЬ, СЕНТЯБРЬ)^{[novecojusi saite]}

[2] Armēnijas premjers: Erevāna nav piedalījusies Kalnu Karabahas pamiera vienošanās tapšanā lsm.lv 2023. gada 20. septembrī

[1]

[2]