Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Sveriges socialdemokratiska arbetareparti | |
---|---|
Vadītājs | Magdalēna Andešone |
Ģenerālsekretārs | Tūbiass Baudīns |
Dibināta | 1889 |
Galvenā mītne | Sveavägen 68, Stokholma |
Biedri (2011) | 105 626 |
Ideoloģija | sociāldemokrātija |
Politiskā pozīcija | Centriski kreisā |
Starptautiskās filiāles | Sociālistiskā Internacionāle |
Eiropas Parlamenta grupa | Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse |
Oficiālās krāsas | Sarkana |
Mājaslapa | |
www |
Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (zviedru: Sveriges socialdemokratiska arbetareparti) ir vecākā un lielākā politiskā partija Zviedrijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Partija tika dibināta 1889. gadā. Sekojot citu valstu paraugam, tā pieņēma programmu, kas balstīta uz marksistisko šķiru cīņas mācību. Partija par mērķi izvirzīja strādnieku šķiras atbrīvošanu ar sociālistiskas revolūcijas palīdzību. Tomēr jau pirmā priekšsēdētāja Jalmara Brantinga laikā partija atteicās no kategoriskas revolūcijas mācības, priekšplānā izvirzot mērķi sociālistiskas sabiedrības izveidošanu pakāpenisku reformu ceļā. Ne visi atbalstīja reformu ceļa izvēli. Jau 20. gadsimta pirmajos gados partijas iekšienē izveidojās opozīcija, kura 1917. gadā atdalījās no partijas un izveidoja Kreiso sociālistu partiju, kuru pēc diviem gadiem pārdēvēja par Zviedrijas komunistisko partiju.[1]
No 1930. līdz 1990. gadam Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija visās Riksdaga vēlēšanās saņēma 40-55% balsu, tādējādi tā ir viena no visveiksmīgākajām politiskajām partijām pasaules demokrātisko vēlēšanu vēsturē. Sociāldemokrāti ir veidojuši lielāko daļu Zviedrijas demokrātiskā perioda valdību un bijuši pie varas nepārtraukti no 1936. līdz 1976. gadam.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Sepo Hentile, Kristians Krecls, Panu Pulma. Ziemeļvalstu vēsture. Nordik. Rīga. 2005. ISBN 9984-751-83-X 204. lpp.
|