Pāriet uz saturu

Mezglu raksti

Vikipēdijas lapa

Mezglu raksti ir tradicionāls latviešu rakstības veids ar vienu vai divu dažādu krāsu dzijas pavedienu secīgu siešanu mezglos, lai galvenokārt pierakstītu tautasdziesmu vārdus. Rakstu zīmju sistēma tika veidota no mezglu, cilpu un to kombināciju veidiem, katram salikumam vai atsevišķam mezglam apzīmējot burtu. Izveidotās virknes sākums tika piesiets pie mietiņa, tādēļ, lai izlasītu saturu, kamols bija jāattin pilnībā.[1]

Tautasdziesmās ne reti ir pieminēti tādi jēdzieni kā "dziesmu kamols", "vācele", "pūrs" un "mezglu raksti", tomēr to izmantošanu dziesmu rindās bieži uztver pārnestā nozīmē[1], kas, visticamāk, nebūt nebija tik simbolisks darbību apraksts.

Man māmiņa iemācija

Dziju siet cilpiņās;

Mīļus vārdus, skaistas dziesmas

Satīt vienā kamolā.[2]

Atslēdziņa nolūzuse

Manam dziesmu pūriņam;

Lai dziesmiņas pataupās

Līdz Jānīša vakaram.[2]

Jānītim vara taure,

Manim dziesmu vācelīte;

Jānīts pūta vara tauri,

Es dziesmiņu nodziedāju.[2]

Mezglu rakstu pielietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskaitot mezglu rakstu lietojumu tautasdziesmu un dzīvesstāstu dokumentēšanai, ir liecības par rakstu izmantošanu tradicionālās medicīnas, kalendāru un citu vajadzību apmierināšanai izmantošanu sadzīvē:[1]

  • Jūlija Ozoliņa (1875—1962) un viņas māte Liene Voits (1832—1924) izmantoja baltu dziju un krāsainus mezglus tautasdziesmu pierakstīšanai un kalendāra veidošanai sākot no Miķeļdienas, lai atzīmētu svarīgākās gada dienas;
  • Pauls Stradiņš stāstīja, ka ielūgumi kaimiņiem uz kristībām bija mezglu rakstu veidā, pēc kādas pacientes teiktā;
  • Aptuveni septiņdesmitgadīgā vecmāte Grencene no Kuldīgas 1935. gadā pielietoja mezglu rakstus, lai pierakstītu sava darba rezultātus, veidojot 10—15 cm diametrā biezu kamolu no pelēkas vilnas, pēc viņas domām, papīram neesot ērtam;
  • Smiltenes apkārtnē ticēja, ka reimatismu (dzirksti, džerksti) varēja izārstēt skaitot no 27 atpakaļ ar 27 mezgliem sarkanā dzijā;
  • Vārmes ciemā kārpu ārstēšanu pastiprināja iesienot tik mezglu dzijā, cik kārpu bija, tad pārmetot virkni atmuguriski pāri plecam;
  • Košraga ciema lībiete Hermīne Zīberte (1890—?) stāstīja par viņas mātes lielo sarkanās dzijas mezglu rakstu kalendāru, kurā katra gada diena bija bija atzīmēta ar mezglu un svētki — ar atsevišķiem pavedieniem, piesietiem pie mezgliem.

Garīdznieks un teologs Edgars Jundzis (1907—1986)[3] ir izpētījis trīs mezglu rakstu veidus no Lietuvas ciemā Vismanti (Vismantai) dzīvojošo latviešu atmiņām un apkopojis sekojošos trīs mezglu rakstu veidus.[1]

Rakstu veidošanu var apzīmēt ar "!" jeb pirmā pavediena cilpas veidošanu ap otro un "¡" — otrā pavediena apvīšana ap pirmo, kā arī — Krauksta raksta gadījumā — "." jeb vienkāršu mezglu. Tie ir norādīti tabulu pirmajās satura šūnu rindās, savukārt otrajās rindās ir attēloti šo rakstu alternatīvās rakstības veids, ko varēja izmantot rakstībai grebjot vai veidojot dažādus tekstilizstrādājumus.[1]

Burti "H" un "F" nav atrodami nevienā tabulā, tā kā tie tika ieviesti latviešu alfabētā tikai vēlāk, kopā ar svešvārdu un aizguvumu ieviešanu valodā. To vietā var izmantot burtu "P" ērtības labad, pielietojot rakstu alfabētus mūsdienās.[1]

Debeikas rakstība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vārds "maigs" Debeikas raksta veidā.

Senākajam no zināmajiem rakstiem, Debeikas rakstu veidošanai ir nepieciešami divi krāsu pavedieni. Raksts ir ieguvis savu nosaukumu pēc mākslinieka un etnogrāfa Jāņa Krauksta (1896—?) un literatūrzinātnes speciālista Līgotņu Jēkaba (1874—1942) darbības Lietuvā, kur 20. gadsimta 20.—30. gados viņi apceļoja latviešu kopienas Lietuvā, iepazīstot aptuveni astoņdesmitgadīgā Burbas, septiņdesmitgadīgā Mikusa Briņķa (1863—1923) un sešdesmitgadīgā Debeikas stāstus. Visu triju īpašumā bija saglabājušies koka kubli piepildīti ar mezglu rakstu kamoliem.[1]

Debeikas rakstu alfabēts[1]
A O U E I J B P Ć D T V K G L M N R Ś Ž
! ¡ ¡¡¡ !¡¡ ¡! ¡¡ !! !!!! ¡¡¡¡ !!!
| |– |= –| = || |||| |||

Briņķa rakstība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vārds "maigs" Briņķa raksta veidā.

1960. gados latviešu etnogrāfs, folklorists un novadpētnieks Jānis Briņķis (1912—1987)[4] no Vismantiem aizsūtīja dažus rakstu kamolus uz Rīgu, kur Grāvītis tos pieņēma. Pēc 20 gadiem ģeologs un folklorists Viktors Grāvītis un Aleksandrs Milovskis apciemoja Briņķi un dokumentēja attēlā 7 m garās melnoranžās virknes ar vairākiem sānu pavedieniem atpīšanu. Tās saturs nav zināms, bet šie divi kamoli tika nodoti filoloģes Aijas Celmas aizgādībā.[1]

Briņķa rakstu alfabēts[1]
A O U E I J B P D T
! !! !!! ¡ ¡¡ ¡¡¡ ¡! !¡¡ ¡¡!
| || ||| = |– –| |= =|
K G L R M N V Ć Ś Ź
!!¡ ¡!! !¡¡¡ ¡!!! !!¡¡ ¡¡!! !!¡¡¡ ¡¡¡!! !!!! ¡¡¡¡
||– –|| |≡ –||| ||= =|| ||≡ ≡|| ||||

Krauksta rakstība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vārds "maigs" Krauksta raksta veidā.

Krauksta raksts ir vienīgais zināmais rakstu alfabēts, kas tiek izmantots mezglu rakstiem ar vienu pavedienu, izmantojot mezglus un brīvas cilpas.[1] Šis raksts ir nosaukts par godu māksliniekam un etnogrāfam Jānim Kraukstam.

Krauksta rakstu alfabēts[1]
O A Ā E Ē I Ī U Ū J
. .. !. ... !.. .... !... ..... !.... .!
= |– |= |≡ ≡= |≣ –|
B P D T K Ķ G Ģ L Ļ R
..! ...! !! !!. .!! ..!! !!.. !!... !!!.. !!!... .!!!
=| ≡| || ||– –|| =|| ||= ||≡ |||= |||≡ –|||
M N Ņ V C Č S Š Z Ž
...!! !!! !!!. ! !!!!. !!!!... !!!! !!!!. ..!!! ...!!! .!!!!
≡|| ||| |||– | |||– ||||≡ |||| ||||– =||| ≡||| –||||
Inku mezglu virknes quipu izklājums.

Līdzīgu tehniku liecības ir atrodamas arī citviet pasaulē, kā, piemēram, Inku impērijas quipu.[5]

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 Nastevičs, U. (2016. gada decembris). "The Knot Script - the Lost Writing System of the Latvian Language". Education Reform in Comprehensive School Education Content Research and Implementation Problems (Rezekne Academy of Technologies). doi:10.17770/ercs2016.2178. ISSN 2256-0823.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Tautasdziesmas». Tautasdziesmas.lv. Skatīts: 2023. gada 14. augustā.
  3. «Edgars Judzis». Cēsu Centrālā bibliotēka. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 15. Augustsss. Skatīts: 2023. gada 14. augustā.
  4. «Jānis Briņķis». Timenote. Skatīts: 2023. gada 14. augustā.
  5. Benson, Elizabeth P. (1975). "The Quipu: "Written" Texts in Ancient Peru". The Princeton University Library Chronicle 37 (1): 11–23. doi:10.2307/26403946. ISSN 0032-8456.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]