Pāriet uz saturu

Čedžudo (sala)

Vikipēdijas lapa
Čedžudo
제주도
Čedžudo
Čedžudo salas satelītattēls
Čedžudo (Dienvidkoreja)
Čedžudo
Čedžudo
Ģeogrāfija
Izvietojums Austrumāzija
Koordinātas 33°21′41″N 126°31′57″E / 33.36139°N 126.53250°E / 33.36139; 126.53250Koordinātas: 33°21′41″N 126°31′57″E / 33.36139°N 126.53250°E / 33.36139; 126.53250
Arhipelāgs Čedžudo
Platība 1826 km²
Garums 73 km
Platums 31 km
Augstākais kalns Halasans
1905 m
Administrācija
Karogs: Dienvidkoreja Dienvidkoreja
Lielākā pilsēta Čedžu
Demogrāfija
Iedzīvotāji 695 519 (2020)
Blīvums 316/km²
Čedžudo Vikikrātuvē

Čedžudo (korejiešu: 제주도) ir lielākā Dienvidkorejai piederošā sala, ietilpst Čedžudo autonomajā provincē. Lielākā pilsēta — Čedžu. Sala atrodas Korejas šaurumā, tieši uz dienvidiem no Korejas pussalas. Čedžudo ir populārs tūrisma galamērķis. Liela daļa no salas ekonomikas ir atkarīga no tūrisma.

Halasana nacionālais parks

Čedžudo ir vulkāniska sala. Uz salas atrodas Dienvidkorejas augstākais kalns — Halasans (1947 m).[1] Sala ir veidojusies pirms aptuveni 2 miljoniem gadu, kainozoja ēras laikā. Sala sastāv galvenokārt no bazalta un lavas. Čedžudo salā ir mitrs subtropu klimats. Vasarā ir karsts un mitrs, kamēr ziemā ir auksts un sauss.

Sala ir apdzīvota jau kopš neolīta periodā, pirms aptuveni 10 000 līdz 8 000 gadiem.[2]

Salā atrodas Halasana nacionālais parks, kas kopš 2007. gada ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.[3] 2011. gadā sala tika iekļauta septiņu jauno dabas brīnumu sarakstā.[4]

Salu katru gadu apmeklē ap 15 miljoniem cilvēku. Uz salas atrodas daudzas luksusa viesnīcas un kūrorti.[5] Uz salas atrodas Čedžudo lidosta, taču daudzo tūristu dēļ līdz 2025. gadam tiks uzbūvēta vēl viena lidosta.[6]

Plašā tūrisma dēļ ūdens piesārņojums pludmalēs ir kļuvis par nopietnu problēmu, tāpēc vietējā valdība vēlas panākt, lai līdz 2030. gadam salā nebūtu oglekļa emisiju.[7]

  1. «'남한 최고봉' 제주 한라산 높이 1947m 재확인 - 뉴스1제주». jeju.news1.kr (korejiešu). Skatīts: 2021-11-17.
  2. Park, Geuntae; The 81st Annual Meeting of the Society for American Archaeology (2017), Neolithic Development on Jeju Island: Adaptation in a Broad Northeast Asian Perspective. Atjaunināts: 2020-11-20
  3. UNESCO World Heritage Centre. «Jeju Volcanic Island and Lava Tubes». UNESCO World Heritage Centre (angļu). Skatīts: 2020-11-20.
  4. «Creating Global Memory». New7Wonders of Nature (en-GB). Skatīts: 2020-11-20.
  5. «South Korea’s Jeju Island suffers from ‘too many tourists’». South China Morning Post (angļu). 2018-01-04. Skatīts: 2020-11-20.
  6. «2025년 이전 서귀포에 '제2 제주공항' 개항». www.ytn.co.kr (korejiešu). 2015-11-10. Skatīts: 2020-11-20.
  7. «The Hawaii of South Korea? The good, bad, ugly sides to Jeju Island». South China Morning Post (angļu). 2018-06-01. Skatīts: 2020-11-20.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]