Pāriet uz saturu

Austrumāzija

Vikipēdijas lapa
Austrumāzija puslodes kartē

Austrumāzija ir pasaules reģions, kurš atrodas Āzijas austrumu daļā. Austrumāzijas platība ir 11 839 074 km2 un tajā dzīvo apmēram 1 555 784 500 iedzīvotāju (131 iedz./km2). Austrumāzijas lielākā valsts ir Ķīna un tās platība ir 9 597 000 km².

Austrumāzijas valstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumāzijā pavisam atrodas astoņas valstis:

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģionā dzīvo vairāk nekā 1,618 miljardi cilvēku, kas ir 21,8 % jeb vairāk nekā viena piektā daļa no pasaules iedzīvotāju kopskaita, un tajā ietilpst pasaules valstis ar vislielāko iedzīvotāju skaitu — Indija un Ķīna. Tajā pašā laikā iedzīvotāju apdzīvotība reģionā ir ļoti nevienmērīga. Visblīvāk apdzīvotas ir Dienvidaustrumu Ķīna, Taivāna, Korejas pussala un Japāna. Turpretī Mongolija un Ķīnas rietumu daļa ir ļoti reti apdzīvotas, jo dabas apstākļi ir ievērojami skarbāki, dominē tuksneši un kalni.

Tautības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etniskais sastāvs ir ļoti daudzveidīgs. Lielākās tautības Austrumāzijā ir haņi, japāņi un korejieši.

Iedzīvotāju demogrāfiskā novecošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumāzijas valstu (izņemot Mongoliju) iedzīvotājiem, kas ir globālā iedzīvotāju novecošanās un tās izraisītās demogrāfiskās krīzes procesā vairākās gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs, līdzās Eiropas un vairāku Dienvidaustrumāzijas valstu (piemēram, Singapūras un Taizemes) iedzīvotājiem, ir visaugstākais iedzīvotāju vidējais vecums un visstraujākā iedzīvotāju novecošanās uz planētas Zeme. Taču atšķirībā no Eiropas valstīm Austrumāzijas valstīs bieži vien ir stingrāka imigrācijas politika, kas neļauj tām, tāpat kā Eiropas valstīs, palēnināt iedzīvotāju dabiskās novecošanās procesus un līdz ar to aizvien pieaugošo mirstību un iedzīvotāju dabisko samazināšanos, kā arī iedzīvotāju vidējā vecuma pieaugumu.

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģionā ir jūtama dažādu reliģiju ietekme. Pirmkārt, tas ir nozīmīgs konfucisma centrs, kas radies Ķīnā 6.–5. gs. p. m. ē. Vēlāk no Indijas izplatījās budisms, savu nozīmi saglabā tādi vietējie kulti kā daoisms un sintoisms. Reģionā ir sastopama arī dažādu konfesiju kristietība, kas ieradās līdz ar Eiropas tirgotājiem un misionāriem, piemēram, Japānā kristietība pirmo reizi parādījās līdz ar portugāļu ierašanos.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumāzijas kultūru lielā mērā ir ietekmējusi Ķīna, jo tā bija civilizācija, kurai bija vislielākā ietekme šajā reģionā gadsimtu gaitā, kas galu galā lika pamatus Austrumāzijas civilizācijai. Ķīnas civilizācijas plašās zināšanas, kā arī ķīniešu literatūras un kultūras klasika tika uzskatīta par civilizētas dzīves pamatu Austrumāzijā. Imperiālā Ķīna kalpoja par līdzekli, ar kura palīdzību tika pārņemta ķīniešu kalendārā sistēma, politiskā un juridiskā sistēma, arhitektūras stils, uzturs, terminoloģija, institūcijas, reliģiskie uzskati, politikas filozofija un kultūras vērtību sistēma, kā arī vēsturiski kopīga rakstības sistēma, kas atspoguļojas Japānas un Korejas vēsturē.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]