Čupakabra
Šim rakstam ir nepieciešamas papildu atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz dažas atsauces. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Čupakabra" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Čupakabra (spāņu: chupacabra — 'kazu [asins] sūcējs', no chupar — 'sūkt' un cabra — 'kaza') ir teiksmains, metru garš, lapsai vai sunim līdzīgs radījums, kas pārvietojas uz pakaļkājām un naktīs ielavoties mājlopu audzētavās, lai mielotos ar to asinīm.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čupakabrai ir lieli ilkņi, gandrīz nemaz nav spalvu, un reizēm dzelkšņu rinda rotā tā mugurkaulu.
Izcelsme un izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nostāsti par noslēpumainu radību, kas naktīs nogalina lopus, izsūcot to asinis, ir tikpat seni kā mājlopu audzēšana Puertoriko. Radījuma nosaukums chupacabra esot cēlies, lopkopjiem no rīta atrodot nekustīgi guļošas kazas ar šķietami izsūktām asinīm, un burtiskā tulkojumā no spāņu valodas nozīmē "kazu [asins] sūcējs". Citur pasaulē par čupakabrām uzzināja tikai 20. gadsimta 90. gados. Nav ziņas, ka čupakabras būtu uzbrukuši cilvēkiem, taču, vakarā izejot no kūts, Puertoriko iedzīvotājiem bijusi paraža pārmest krustu, lūdzot Dieva aizsardzību. Par savādiem gadījumiem pamazām sāka ziņot arī citur pasaulē, un par čupakabrām arvien biežāk sāka rakstīt laikrakstos Dienvidamerikā un ASV, bet vēlāk arī Krievijā, Ukrainā, Āzijā un Urālu kalnu apvidū.
Čupakabras muzejs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sumu apgabala muzejā Ukrainā bioloģijas skolotājs Vladimirs Litovaks 2012. gadā atvēra speciālu izstādi, kas veltīta dažādiem iespējamiem pierādījumiem un liecībām par čupakabru. Ekspedīcijas pētnieks savācis materiālus un priekšmetus, kam, viņaprāt, varētu būt saistība ar čupakabru. Muzejā atrodami gan fotoattēli, gan grāmatas, taču tā galvenais eksponāts ir zeme no vietas, kur sastopams čupakabra.
Esamība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zoologi un pētnieki pret stāstiem par čupakabrām izturas skeptiski, un lielākā daļa to uzskata par mūsdienu teiku, kas radusies no teikām par vampīriem. Retumis izteikta arī teorija, ka čupakabras varētu būt līdz šim nezināma, jauna plēsēju suga, kas radusies pēdējos 30 gados notikušo klimata pārmaiņu dēļ, bet vēl marginālāka ir versija, ka čupakabras varētu būt citplanētiešu ievesti radījumi vai ģenētiskos eksperimentos radītas būtnes. Līdz šim nav iegūti neapstrīdami pierādījumi par čupakabru esamību.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ilustrētā junioriem, Augusts 2013, ISSN 1691-5879