Ēri ezers
| Ēri ezers | |
|---|---|
 | |
| Koordinātas | 42°30′N 81°0′W / 42.500°N 81.000°WKoordinātas: 42°30′N 81°0′W / 42.500°N 81.000°W |
| Platība | 25 719 km2 |
| Lielākais garums | 388 km |
| Vidējais dziļums | 19 m |
| Lielākais dziļums | 64 m |
| Tilpums | 484 km3 |
| Augstums v.j.l. | 173 m |
| Izteka | Niagāra |
| Baseina valstis |
ASV Kanāda |
| Salas | 24 lielākas salas, daudz sīkāku salu |
| Apdz. vietas krastos |
Bufalo Klīvlenda Tolēdo |
  Ēri ezers  Ēri ezers | |
 Ēri ezers Vikikrātuvē | |
Ēri ezers (angļu: Lake Erie; nosaukts ēri cilts vārdā - šie indiāņi dzīvoja ezera dienvidu krastā) ir 11. lielākais pasaules ezers[1] un ceturtais lielākais no Lielajiem ezeriem. Ēri ezeru eiropieši sasniedza pēdējo, 1669. gadā, pēc pārējo Lielo ezeru atklāšanas. Salīdzinājumā ar pārējiem Lielajiem ezeriem Ēri ezers ir vistālāk dienvidos, seklākais un pēc tilpuma mazākais. Ziemeļos no ezera atrodas Kanādas province - Ontārio, bet dienvidos - ASV štati Mičigana, Ņujorka, Ohaio, Pensilvānija. Ezera krastā atrodas Kanādas tālākais dienvidu punkts - šeit atrodas Pointpelē nacionālais parks.
Saimniecība un vides problēmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēri ezers rada labvēlīgus apstākļus lauksaimniecībai tam pieguļošajās zemēs - ezera ziemeļu krasts apgādā Kanādu ar augļiem un dārzeņiem, te atrodas arī vīna dārzi. Ezers ir bagāts ar daudzām zivju sugām un piemērots zvejai - Ēri ezerā joprojām ir pasaulē lielākā saldūdens zivju nozveja. Jau 1960. gados ezerā tika atklāts piesārņojums un vēl joprojām norisinās debates par to, vai vajadzētu nozveju turpināt. Šis ir visvairāk piesārņotais no Lielajiem ezeriem. 1969. gadā Ēri ezerā ietekošā Kujahogas upe bija tik ļoti piesārņota ar naftas produktiem, ka upē notika postošs ugunsgrēks. Ezerā jau kopš 1960. gadiem izpaužas eitrofikācijas process ar aļģu masveida "ziedēšanu". Mūsdienās piesārņojums ir samazinājies, taču ezera centrālajā daļā joprojām saglabājusies mirusī zona. Ezerā ievazātas daudzas tam svešas sugas.
Ģeogrāfija, klimata īpatnības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ezera rietumu daļa ir salīdzinoši seklāka - vidējais dziļums ir 13 m un maksimālais dziļums - 19 m. No Lielajiem ezeriem Ēri ezers visātrāk un visbiežāk aizsalst. Ūdens apmaiņa ezerā notiek salīdzinoši ātri - 2,6 gados. Ezera seklums rada salīdzinoši lielākus draudus krastā esošajām pilsētām - spēcīgu vētru laikā ūdens tiek sadzīts vēja virzienā. 2003. gada novembra vētras laikā Bufalo pilsētā ūdens vidējais līmenis cēlās par 2,1 metru, viļņu augstums sasniedza 4,5 metrus.
Galvenā ieteka ezerā ir Detroitas upe, kas no Hūrona nes trīs Lielo ezeru ūdeni. Izteka - Niagāras upe. Tā kā uz Niagāras atrodas Niagāras ūdenskritums, Ēri ezeru ar Ontārio ezeru savieno Vellendas kanāls.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ēri ezers.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|