Ērika Meškovska
Izskats
Ērika Meškovska | |
---|---|
Dzimusi |
Genoveva Meškovska 1929. gada 28. oktobrī Ilūkste, Latvija |
Nodarbošanās | montāžas režisore |
Ērika Meškovska īstajā vārdā Genoveva Meškovska (dzimusi 1929. gada 25. oktobrī) ir latviešu kinematogrāfiste, montāžas režisore.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ērika Meškovska piedzima 1929. gada 25. oktobrī, Ilūkstes novadā. Beigusi Daugavpils mākslas skolas šūšanas nodaļu (1948). Strādāja par laborantu Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (1949) un par Daugavpils bērnu nama skolotāju (1950).
Pēc pārbraukšanas uz Rīgu strādāja Rīgas izpildkomitejas kinofikācijas lietu komisijā (1950—1953). Rīgas Kinostudijā strādāja par dublāžas montieri (1953—1962) un montāžas režisori (1963—1981)[1]
Montāžas režisore filmām
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1957 — "Nauris"
- 1964 — "Cielaviņas armija"
- 1966 — "Noktirne"
- 1968 — "Cielaviņas armija atkal cīnās"
- 1969 — "Stari stiklā"
- 1970 — "Klāvs - Mārtiņa dēls"
- 1971 — "Tauriņdeja"
- 1973 — "Šahs briljantu karalienei"
- 1974 — "Uzbrukums slepenpolicijai"
- 1974 — "Pirmā vasara"
- 1975 — "Liktenim spītējot"
- 1976 — "Šīs bīstamās balkona durvis"
- 1977 — "Buras"
- 1977 — "Vīrietis labākajos gados"
- 1978 — "Ģimenes albums"
- 1979 — "Satikšanās"
- 1979 — "Tās dullās Paulīnes dēļ"
- 1980 — "Vasara bija tikai vienu dienu"
- 1980 — "Trīs dienas pārdomām"
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Teātris un kino biogrāfijās : enciklopēdija / sast. un galv. red. Māra Niedra; māksl. Aleksandrs Busse. — Rīga : Preses nams, 1999-. — (Latvija un latvieši). 1.sēj. A-J. — 1999. — 462 lpp. : il. ISBN 9984-00-331-0