Ģitāras pastiprinātājs

Ģitāras pastiprinātājs tika radīts, lai pastiprinātu mūzikas instrumentu, kā elektriskās ģitāras un basģitāras, skaņu.

Vēsture

Pirmie elektriskie pastiprinātāji tika radīti lietošanai kopā ar ģitāru. Pirmie piemēri tika radīti 1930. gadu sākumā, kad elektrisko kondensatoru ieviešana ļāva izgatavot ekonomiski izdevīgu uz tīkla elektroenerģiju balstītu produkciju, kuru iespējams iespraust parastā kontaktligzdā. Tādējādi pārvietojamos vakuuma lampu pastiprinātājus vairs nevajadzēja darbināt ar smagiem saliktu bateriju blokiem. Kamēr sākumā ģitāras pastiprinātājs tika radīts, lai pastiprinātu akustiskās ģitāras skaņu, elektriskie ģitāras pastiprinātāji pirmo reizi popularitāti ieguva 1930.—1940. gados, havajiešu mūzikas mānijas iespaidā.

Toņu kontrolētāji uz pirmajiem elektriskajiem pastiprinātājiem bija ļoti vienkārši, skaļruņi ar zemo jaudu (līdz 1950. gadam mazāk par 15 W) slikti reaģēja uz zemajām skaņām — basiem. Daži augstākas kvalitātes modeļi nodrošināja efektus, tādus kā tremolo, vibrato, atbalsi.

1960. gados ģitāristi eksperimentēja ar skaņas kropļojumu, ar nodomu pārslogojot pastiprinātājus. Grupas The Kinks ģitārists Deivs Deiviss radīja agro distortiona efektu savienojot viena pastiprinātāja ieeju ar otra izeju, tādējādi izkropļojot tos tādā veidā, kā to modelētāji pat nespētu iztēloties. Vēlāk lielākā daļa pastiprinātāju jau tika izgatavoti ar tajos iekļautu distortiona efektu. Mūsdienās šis efekts tiek izmantots daudzos mūzikas, īpaši roka stilos, kā pankrokā, smagajā rokā, smagajā metālā u.c.

Ģitāras pastiprinātāji tika pirmo reizi lietoti kopā ar basģitāru un sintezatoru, bet, kad bija nepieciešamas zemās un rupjās skaņas, tie lietoja piemērotus pilnas amplitūdas skaļruņus ar savādāku jaudu. Daudz lielāka jauda bija nepieciešama, lai atveidotu basģitāru zemos un sintezatoru augstos toņus. Lai atskaņotu zemas frekvences skaņas, kādas radīja basģitāra, bija nepieciešams zemfrekvences reproduktors (woofer jeb subwoofer). Tādiem skaļruņu korpusiem bija jābūt lielākiem un spēcīgākiem, nekā augstajām un vidējām frekvencēm paredzētajiem pastiprinātājiem.

Izplatītākās formas

Ģitāru pastiprinātājiem ir 2 galvenās formas. Kombinētie pastiprinātāji jeb kombji sastāv no pastiprinātāja galvas un skaļruņiem, kas savienoti kopā. Pastiprinātāja galva ietver priekšpastiprinātāja elektrisko shēmu, iebūvēto efektu tehnoloģiju un pastiprinošo daļu. Citiem kombjiem pastiprinātāja galva atrodas atsevišķi no skaļruņiem un pievienota tiem ar kabeļu palīdzību. Atsevišķais pastiprinātājs tiek saukts par pastiprinātāja galvu un parasti atrodas uz viena vai vairāku skaļruņu korpusa.

Dažu pastiprinātāju, kurus izmanto ar elektriskajām ģitārām, signāls tiek vadīts ar tranzistoru palīdzību. Tos ir vieglāk remontēt, tie ir vieglāki un lētāki, tomēr tie ir arī trokšņaināki. Lielākā daļa roka un blūza žanru ģitāristi gan dod priekšroku tādu pastiprinātāju skaņai, kuru signāls tiek laists caur elektronu lampām, par spīti to trūkumiem — lielākai cenai, svaram, lampas periodiski jāmaina un jāapkopj (reizi gadā vai divos, atkarībā no lietošanas biežuma). Šo pastiprinātāju skaņa ir siltāka, dzidrāka, skanīgāka. Dažos modernajos pastiprinātājos ir apvienotas gan lampu, gan tranzistoru pastiprinātāju īpašības.

Kopš mikroprocesoru un ciparsignālu tehnoloģijas ieviešanas, modelētie pastiprinātāji ir attīstījušies vēlajos 1990 gados, tie var simulēt zināmu lampu pastiprinātāju modeļu skaņu, bez pašu elektronu lampu izmantošanas. Pastiprinātāji, kuros tiek izmantoti procesori skan labi, bet no ģitārista skatu punkta ir redzama atšķirība starp digitālajiem un "īstajiem" pastiprinātājiem. Ir veikti testi, kuros pierādīts, ka, nezinot, kāds pastiprinātājs skan — modelētais vai lampu, pat kaislīgi lampu pastiprinātāju fani nespēj noteikt atšķirību, bet lielākā daļa izvēlēsies lampu pastiprinātāju skaņu, to jūtīgā pārveidotāja dēļ.

Lietošana ar citiem instrumentiem

Ģitāru pastiprinātāji tiek lietoti kopā ar citiem instrumentiem gandrīz tikpat bieži kā ar pašām ģitārām.

Dzīvajiem koncertiem arī sintezatoru spēlētāji un bundzinieki mēdz izmantot ģitāru pastiprinātājus, lai padarītu skaņu biezāku un bagātāku. Citi stīgu instrumenti, blūza harmonikas un pat vokāls tiek laists caur ģitāras pastiprinātāju, lai tam varētu pievienot distortiona efektu. Šo pašu iemeslu dēļ skaņu ierakstu inženieri šad tad palaiž ierakstītās skaņdarba daļas caur ģitāras pastiprinātāju.

Ģitāras pastiprinātāja signāla miksēšana kopā ar citiem signāliem arī ir izplatīta. Basģitāru var spēlēt arī caur basģitāras pastiprinātāju, vēlāk samiksējot to kopā ar ģitāru, kuras skaņa papildināta ar distortiona efektu.

Ģitāras pastiprinātāju veidi

Mūsdienās pieejams plašs pastiprinātāju klāsts, paredzētas dažādiem mērķiem, piemēroti specifiskiem instrumentiem un īpašu skaņu iegūšanai. Populārākie pastiprinātāju veidi ir šādi: Tradicionālie ģitāru pastiprinātāji ar siltu, tīru skaņu. Tajos bieži iebūvēti vibrato un atbalss efekti. Šādi pastiprinātāji, piemēram firmas Fender "Tweed" sērijas produktus izmanto tradicionālajā rokā, blūzā, kantrī mūzikā. Pēdējā laikā tie iekarojuši popularitāti indie un alternatīvajā mūzikā.

Smagā roka stila ģitāru pastiprinātāji, kuri parasti ietver priekšpastiprinātāja kontrolētājus, toņa filtrus un distortiona efektu, kas rada pastiprinātāja tipisko skanējumu. Šādu pastiprinātāju lietotāji to mēdz papildināt ar "draivu", intensitāti un asumu. Šāda tipa pastiprinātājus, kuru vadošais ražotājs ir Marshal, izmantot tādos mūzikas žanros kā pankroks, smagais roks un smagais metāls.

Basģitāras pastiprinātāji, kuriem raksturīga ātra reakcija uz zemajām skaņām - basiem, toņa kontrolieri ir īpaši piemēroti basģitārām. Daži basģitāru pastiprinātāji nodrošina basģitāras augsto skaņu pasargāšanu no kropļojuma. Komutācijas paneļa pastiprinātāji, kas ļoti maz kropļo signālu un nodrošina līdzenu un vienmērīgu skaņas frekvenci abos virzienos. Šādi pastiprinātāji parasti ir ar vienu vienkāršu kontrolieri, kas ļauj tā lietotājam kontrolēt vairāku instrumentu skanējumu.

Akustiskie pastiprinātāji, kas ir ļoti līdzīgi komutācijas paneļa pastiprinātājiem, bet īpaši nodrošina tīri, akustisku, dzidru skaņu, kas no akustiskā instrumenta uz pastiprinātāju tiek novadīta ar īpašu iebūvētu skaņas noņēmēju un/vai mikrofonu.

Papildus tai signāla ieejai, kas saņem skaņu no instrumenta ar skaņu noņēmēja un kabeļa palīdzību, citiem pastiprinātājiem ir speciāla ieeja caur mikrofonu iegūtā signāla ievadīšanai. Īpaši bieži šāda ieeja novērojama akustiskajiem pastiprinātājiem, retāk tradicionālajiem ģitāras pastiprinātājiem.