Havajas

Havajas
	Havajas
	Hawaii; Hawaiʻi
	— Štats —
; Karogs	; Emblēma
	Neformālais nosaukums: The Aloha State
	Havaju atrašanās vieta ASV
Iestāšanās ASV	1959. gada 21. augusts (50. ASV pavalsts)
	Administrācija
- Gubernators	Deivids Ige (D)
	Platība
- Kopējā	28 311 km²
Augstākais punkts	4 207,3 m
	Iedzīvotāji
- Kopā	1 360 301
- Blīvums	48/km²
- Rasu sastāvs	baltādainie — 41,26%; melnādainie — 3,33%; aziāti— 57,53%; havajieši — 22,1%
- Reliģijas	protestanti — 39%; katoļi — 24%; nereliģiozi — 18%
	Mājaslapa: www.hawaii.gov
	Havajas Vikikrātuvē

Havajas (angļu: Hawaii, havajiešu: Hawaiʻi) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, aizņem lielāko daļu Havaju salu arhipelāga (izņemot Midveja atolu) Klusā okeāna ziemeļu daļā. Havaju pārvaldes centrs ir Honolulu.

Havajas ir astotais mazākais štats ASV, vienpadsmitais mazākais pēc iedzīvotāju skaita un trīspadsmitais blīvāk apdzīvotais štats ASV. Havaju štats ir vienīgais ASV, kura karogā vēl joprojām iekļauts Apvienotās Karalistes karogs.

Vēsture

Līdz 18. gadsimtam arhipelāgā bija vairākas polinēziešu karalistes, kuras 19. gadsimta sākumā bija apvienotas vienā Havaju Karalistē (aptuveni 300 000 iedzīvotāju).

1893. gadā arhipelāgā ieradās ASV Armija, kas gāza karalieni Liliuokalani (havajiešu: Lili'uokalani, 1838—1917) un nodibināja pagaidu valdību, ko vadīja amerikāņu advokāts Henrijs Kūpers (Henry Cooper). 1894. gadā tā proklamēja Havaju Republiku, kas de facto bija ASV protektorāts, par kuras prezidentu kļuva Senfords Douls (Sanford Dole). 1898. gadā ASV anektēja Havaju salas, 1900. gadā piešķirot tām "teritorijas" statusu. 1908. gadā Pērlhārboras līcī ierīkoja Jūras kara flotes bāzi, kas bija nozīmīgs ASV Armijas atbalsta punkts Klusajā okeānā. 1941. gada 7. decembrī Japānas Impērijas armija bombardēja Pērlhārboras jūras kara bāzi, kas pamudināja ASV iesaistīties Otrajā pasaules karā. 1959. gada 21. augustā Havaju salas kļuva par 50. ASV pavalsti.