Šehzade Bajezids

Princis Bajezīds
Osmaņu miniatūra, kurā redzams Sultāns Suleimans ar viņa dēlu- Princi Bajezīdu
Dzimis	1525 Topkapī pils, Stambula, Osmaņu impērija
Miris	1561.gada 25.septembris Kazvina, Safavīdu impērija
Apglabāts	Melik-i Adžem mauzolejs, Sivasa
Bērni	Princis Orhans Princis Osmans Sultāne Mihrimaha Princis Abdulla Sultāne Hatidža Princis Mahmuds Sultāne Aiše Sultāne Hanzāde Princis Murads
Dinastija	Osmaņu dinastija
Tēvs	Suleimans Lieliskais
Māte	Sultāne Hirrema
Reliģija	sunnītu islāms

Princis Bajezīds (dzimis 1525. gadā, miris 1561. gada 25. septembrī) bija Osmaņu princis, Suleimana Lieliskā un viņa likumīgās sievas Sultānes Hirremas ceturtais dēls un piektais bērns.

Biogrāfija

Princis Bajezīds dzimis 1525. gadā Sultāna Suleimana un Sultānes Hirremas ģimenē. 1541. gadā viņš piedalījās kampaņā pret Ungāriju. 1546. gadā viņš tika iecelts par Konjas sandžakbeju. 1548. gadā viņš kopā ar brāli Mustafu piedalījās otrajā kampaņā pret Persiju.

1553. gadā trešās kampaņas laikā pret Persiju Mustafam tika izpildīts nāvessods. Princis Selims tika pasludināts par mantinieku, Bajezīds kļuva par otro mantinieku. Saskaņā ar vēsturnieku teikto, Bajezīds bija daudz cienīgāks un spējīgāks mantinieks nekā Selims. Viņam bija labas militārās spējas. Pēc prinča Mustafas nāves Bajezīds kļuva par populāru kandidātu tronim.

Tajā pašā gadā Alepo nomira Bajezīda jaunākais brālis Džihangirs. Ziņas par Mustafas nāvessodu izraisīja nemierus visā valstī. Vienu sacelšanos apspieda Mehmeds Sokollu. Bajezīds tika apsūdzēts tās organizēšanā.

Sacelšanās

1558. gadā pēc Hirremas nāves attiecības starp brāļiem pasliktinājās. Svarīgu lomu šajā jautājumā spēlēja Lala Mustafa Pašā (abu prinču padomdevējs). Sultāns Suleimans, kurš baidījās no apvērsuma, abus dēlus sūtīja valdīt impērijas provinces, kas atrodas tālu no Stambulas. Selims tika pārvietots no Manisas uz Konju, bet Bajezīds uz Amasju. Bajezīds iebilda pret šo lēmumu, jo pēc Mustafas nāves tautas nemieri joprojām bija dzīvi viņa atmiņā, un palika Kutahjā, tomēr pēc tēva uzstājības 1558. gada 21. decembrī ieradās Amasjā. Bajezīds iekluva tēva nežēlastībā, kuru sadusmoja viņa nepakļāvīgā rīcība, kas bija pretēja Selima (nākotnē Selims I) rīcībai. Bajezīds pulcēja atbalstītājus, un viņa vecākais brālis rīkojās tāpat. Bajezīds bija iecienīts janičāru vidū, kuriem viņš atgādināja savu tēvu un no kura Bajezīds, viņuprāt, mantoja labākās īpašības. Sokollu bija Selima pusē. Suleimans jaunākā dēla rīcību uzskatīja par sacelšanos un atbalstīja Selimu. 1559. gada 29. maijā Bajezīda armija Konjas reģionā sadūrās ar Selima armiju kuru atbalstīja arī Suleimana armija. Armijas skaitliskais pārsvars nodrošināja Selimam uzvaru. Bajezīds atgriezās Amasjā, no kurienes mufti Muhididins Džurjāni nosūtīja vēstuli sultānam, lūdzot žēlastību.

Nāvessods

Suleimans noraidīja apžēlošanas lūgumu. 7. jūlijā Bajezīds kopā ar četriem dēliem pameta Amasju. Augusta vidū Bajezīds bija spiests meklēt patvērumu Šaha Tahmaspa galmā. Sultāna vēstnieki veica sarunas ar Tahmaspu par Bajezīda izdošanu vai nāvessodu. Tahmasps apmaiņā pret "karalisko ķīlnieku" pieprasīja zemes, kuras osmaņi iepriekš bija sagrābuši Mezopotāmijā. Suleimans piedraudēja ar karu un nosūtīja Tahmaspam dāvanā 400 tūkstošus zelta gabalu. Selims nosūtīja vēl 100 tūkstošus.

1561. gadā persieši izdeva Bajezīdu viņa tēvam, un viņa atbalstītāji, kuri atradās galmā, tika nogalināti. 1561. gada 25. septembrī Bajezīds tika nožņaugts. Papildus viņam ar nāvi tika sodīti arī viņa pieci dēli. Jaunākais no viņiem, trīs gadus vecais Murads, pēc Suleimana pavēles Bursā tika nožņaugts. Princis Bajezīds kopā ar trim dēliem tika apglabāts Sivasā Melik-i Adžem mauzolejā. Bajezīda jaunākais dēls tika apglabāts Bursā pie Prinča Mustafas.

Kā par to raksta Šarafs Khans (1543–1603), kurš šajos gados kalpoja Tahmaspam: „… Sultāns nodeva Bajezīdu kopā ar dēliem Husravam Pašā un viņa līdzdalībniekiem. Viņi slepeni nogalināja sultānu Bajezīdu un viņa dēlus Kazvinas jātnieku arēnā. Viņu ķermeņi tika ievietoti zārkā un ar ratiem nogādāti Vanā. No turienes viņi vēlējās viņus nogādāt Stambulā un apglabāt tur, kad pēkšņi uzvarošais sultāns pavēlēja viņus apglabāt Sivasā un nevest uz Stambulu. Saskaņā ar rīkojumu viņi tika apglabāti netālu no Sivasas, uz rietumiem no pilsētas, netālu no ceļa. "

Bērni

Bajezīdam bija deviņi bērni. Viņiem visiem bija dažādas mātes, izņemot Princi Osmanu un Princi Mahmudu, kuri bija pilni brāļi. Princis Orhans bija viņa vecākais bērns.

Dēli

Bajezīdam bija 5 dēli:

• Princis Orhans (1543, Kutahjas pils, Kutahja- nogalināts 1561. gada 25. septembrī, Kazvinā, apbedīts Melik-i Adžem mauzolejā, Sivasā);
• Princis Osmans (1545, Kutahjas pils, Kutahja-nogalināts 1561. gada 25. septembrī, Kazvinā, apbedīts Melik-i Adžem mauzolejā, Sivasā);
• Princis Abdulla (1548, Kutahjas pils, Kutahja-nogalināts 1561. gada 25. septembrī, Kazvinā, apbedīts Melik-i Adžem mauzolejā, Sivasā);
• Princis Mahmuds (1552, Kutahjas pils, Kutahja-nogalināts 1561. gada 25. septembrī, Kazvinā, apbedīts Melik-i Adžem mauzolejā, Sivasā);
• Princis Mehmeds (1559, Amasjas pils, Amasja-nogalināts 1561. gada 3. oktobrī, Bursā, apbedīts Prinča Mustafas mauzolejā, Muradijes mošejā, Bursā);

Meitas

• Sultāne Mihrimaha (1547, Konja - 1593, Stambula)- apprecēja Damadu Muzafferu Pašā;
• Sultāne Hatidža (dzimusi un mirusi 1550. gadā Kutahjā);
• Sultāne Aiše (1553, Konja - 1572, Tokata) apprecēja Damadu Ali Pašā;
• Sultāne Hanzāde (dzimusi un mirusi 1556. gadā Kutahjā).