Pāriet uz saturu

Āzijas tapirs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Āzijas tapīrs)
Āzijas tapirs
Tapirus indicus (Desmarest, 1819)
Āzijas tapirs
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaNepārnadži (Perissodactyla)
DzimtaTapiri (Tapiridae)
ĢintsTapiri (Tapirus)
SugaĀzijas tapirs (Tapirus indicus)
Izplatība

Teritorijas, ko apdzīvo Āzijas tapirs mūsdienās
Āzijas tapirs Vikikrātuvē

Āzijas tapirs (Tapirus indicus) jeb Malajas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no sugām. Āzijas tapirs ir viens no lielākajiem no visiem tapiriem un vienīgais, kas dzīvo Āzijā.

Kādreiz Āzijas tapiru varēja sastapt visā Dienvidaustrumāzijas tropu biomā. Tapiru apdzīvotā teritorija ietvēra Kambodžu, Indonēziju, Laosu, Malaiziju, Birmu, Taizemi un Vjetnamu. Bet mūsdienās to apdzīvotā teritorija ir ļoti sarukusi un tā izdzīvošana ir apdraudēta.[1] Galvenais iemesls ir cilvēku saimnieciskā darbība; mežu izciršana, elektrostaciju būvēšana un upju aizdambēšana un malu medniecība. Piemēram Taizemē tapira mazuli "melnajā tirgū" var pārdot par 5500 ASV$. Sumatrā, kur iedzīvotāji ir musulmaņi, tapirus medī reti, jo ārējās līdzības dēļ ar cūkām tapiru gaļa ir tabu. Ir valstis, kur tapirus medī sporta dēļ. Malaizijā, Indonēzijā un Taizemē tapiru medības ir aizliegtas, bet populācijas zudumiem uzmanība netiek pievērsta. Daļējā aizsardzība nav pietiekami efektīva tapiru izdzīvošanas nodrošināšanai.[2]

Āzijas tapirs izskatās it kā tam būtu uzsegta balta sega
Āzijas tapira mazulis

Kontrastainā apspalvojuma (melns ar baltu) dēļ Āzijas tapiru ir viegli atšķirt no citām sugām. Uz tumša, gandrīz melna ķermeņa ir it kā uzklāta balta sega, kas sākas pie pleciem un nosedz visu muguru. Viss pārējais apspalvojums ir melns, izņemot ausu galus, kas tāpat kā visiem citiem tapiriem ir balti. Baltmelnais krāsojums labi sargā tapiru no plēsējiem, jo krāsas neļauj labi uztvert kopējo dzīvnieka siluetu[3].

Āzijas tapira ķermeņa garums ir 1,8 - 2,4 m, augstums skaustā 90 - 107 cm, svars 250 - 320 kg, lai gan lielākie īpatņi var sasniegt pat 500 kg svaru[4]. Mātītes parasti ir lielākas nekā tēviņi. Āzijas tapiram kā visiem tapiriem ir īsa, drukna aste un kustīgs snuķis, kas ir visgarākais starp dažādajām tapiru sugām. Priekškājām ir 4 pirksti, pakaļkājām 3 pirksti. Āzijas tapiram ir slikta redze, bet ļoti laba dzirde un oža.

Katru otro gadu mātīte meklē sev partneri dzimtas turpināšanai, grūsnība ilgst 400 dienas, un parasti piedzimst viens mazulis, kas sver apmēram 6,8 kg. Mazuļiem ir brūns apspalvojums ar baltām strīpiņām un baltiem lāsumiņiem, šāds apspalvojums sapludina mazuli ar meža gaismas un ēnas spēli. Septiņu mēnešu vecumā apspalvojums ir nomainījies un ieguvis pieauguša tapira krāsojumu[5]. Mātes savus mazuļus baro ar pienu 6-8 mēnešus. Ap šo laiku tapiru mazuļi ir pieauguši. Āzijas tapiri dzīvo līdz 30 gadiem.

Āzijas tapiri pamatā ir vientuļnieki, kas nostiprina sev diezgan lielu teritoriju. Tapiru teritorijas daļēji pārklājas. Teritorija tiek iezīmēta ar nelielu daudzumu urīna. Parasti tapiri pārvietojas pa labi iestaigātām un personīgi iekārtotām takām. Tapiri ļoti mīl ūdeni, un parasti uzturas ūdens tuvumā, lai varētu izpeldēties un izplunčāties. Tas labprāt mielojas ar mīkstajiem ūdens augiem. Tapirs, neskatoties uz savu šķietamo lempīgumu, var uzrāpties pa diezgan stāviem upju krastiem. Lielākā aktivitāte tapiriem ir nakts laikā. Tiem patīk doties ganībās uzreiz pēc saulrieta, bet pašā nakts vidū tapirs nosnaužas. Ja tapirs tiek izbiedēts vai tam draud briesmas, tas var diezgan ātri skriet, neskatoties uz savu masīvo uzbūvi. Ja tapiram nav kur bēgt, tas sevi aizstāvēs kožot, tapiram ir spēcīgi žokļi un asi zobi. Savā starpā tapiri komunicē ar spalgiem kviecieniem un svilpieniem. Pieaugušam tapiram ir maz ienaidnieku, jo tas ir pietiekami liels un smags. Tapiram reizēm mēdz uzbrukt tīģeris.

Āzijas tapiri ir veģetārieši, un uzlasa dažādas lapas un dzinumus, un augus. Zinātnieki ir saskaitījuši, ka tapirs barojas ar vairāk kā 115 dažādiem augiem, bet kādi 30 viņam ir iemīļoti augi. Tapirs ar galvu uz leju un snuķi pie zemes pārvietojas lēnām pa mežu, bieži apstājas, lai uzēstu un rūpīgi izostot citu tapiru atstātās smaržu zīmes[6].

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]