Čārlzs Lerū

Čārlzs Lerū; Charles Leroux
Lerū portrets
Personīgā informācija
Dzimis	1856. gada 31. oktobrī ; Voterberija, Konektikuta, Amerikas Savienotās Valstis
Miris	1889. gada 12. septembrī (32 gadi); Tallinas līcis, Rēvele, Krievijas Impērija, tagad Igaunija
Pilsonība	ASV
Tautība	amerikānis
Nodarbošanās	aeronauts, izpletņlēcējs

Čārlzs Lerū (angļu: Charles Leroux; dzimšanas vārds Džozefs Džonsons (angļu: Joseph Johnson); 1856. gada 31. oktobris Voterberija, ASV — 1889. gada 12. septembris,^[1] Rēvele, Krievijas Impērija) — amerikāņu aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā izpletņa modeļa radītājs. Gājis bojā Tallinas līcī Rēvelē, vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena. Čārlzs Lerū sirdī bija izgudrotājs, kurš daudz darīja, lai uzlabotu savu gaisa balonu un izpletni.

Igaunijā klīda baumas, ka Lerū bijis ASV 16. prezidenta Ābrahama Linkolna brāļadēls.Tomēr tas nav iespējams, jo Linkolna vienīgā māsa Sāra Linkolna Grigsbija nomira 1828. gadā un viņa vienīgais brālis Tomass Linkolns jaunākais 1812. gadā, kad bija tikai 3 dienas vecs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Voterberijā (Konektikutā, ASV). 1889. gadā ieradās Eiropā, lai demonstrētu savas aeronautikas un izpletņlēkšanas prasmes. Viņš sniedza vairākas izrādes Berlīnē un Brēmenē, kur lēca ar izpletni no paša vadītā gaisa balona groza. Pēc tam viņš devās tūrē pa Krievijas Impēriju, sniedza priekšnesumu Maskavā, kas piesaistīja rekordlielu skatītāju skaitu, pēc tam viesojās Rīgā, kur izpildīja savus kroņa numurus Vērmanes parkā, arī kupla ļaužu pulka klātbūtnē, un pēc tam devās uz Rēveli, ar kuras administrācijas pārstāvjiem viņš parakstīja līgumu. Sākotnēji Lerū lidojums bija paredzēts 10. septembrī, taču brāzmainā vēja dēļ tika nolemts to pārcelt uz 12. septembri. Neskatoties uz to, ka līdz šai dienai vējš nebija norimis, pilots nolēma pacelties.

Lidojums Rēvelē un nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balons tika piepildīts ar gāzi no vienas no vietējām gāzes rūpnīcām; tieši pulksten piecos vakarā viņš pacēlās no maza kalniņa Harjumagi, teritorijā, kur iepriekš atradās cietokšņa bastions. Vējš nekavējoties balonu ātri aiznesa Tallinas līča ūdeņu virzienā. Izbrīnītā publika nekādi nevarēja ietekmēt situāciju, tā varēja tikai no malas vērot notikumu dramatisko attīstību. Lidojot pāri mājām, kas atrodas netālu no līča, aeronauts Lerū veica pēdējo mēģinājumu izglābties un izlēca ar izpletni, kas piestiprināts pie gaisa balonam piekārtā sēdekļa. Tomēr spēcīgas vēja brāzmas pacēla izpletni, saspieda to un milzīgā ātrumā aiznesa atklātā jūrā. Izpletnis iegāzās jūrā aptuveni divus kilometrus no krasta. Pēc aculiecinieku stāstītā, Lerū nemēģināja atraisīties no izpletņa un gandrīz tajā pašā brīdī pazuda zem ūdens. Daži liecinieki vēlāk liecināja, ka viņi vienu vai divas reizes redzējuši Lerū parādāmies virs ūdens virsmas. Taču nekādi drošības pasākumi līcī nebija paredzēti, tāpēc, kad pēc desmit minūtēm glābšanas laivas ieradās izpletņa avārijas vietā, Lerū vairāk nevarēja atrast. Balonista līķi pēc divām dienām atklāja vietējie iedzīvotāji. Medicīniskās apskates dati liecināja, ka Lerū noslīka.^[2] Čārlzs Lerū tika apbedīts Kopli kapsētā Tallinā.

Ieguldījums aeronautikas un izpletņlēkšanas attīstībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čārlza Lerū nāve Rēvelē neatturēja entuziastus no lēkšanas ar izpletni; gluži pretēji, simtiem jauniešu sāka profesionāli nodarboties ar aeronautiku un izpletņlēkšanu. Jo īpaši aviācijas sports Igaunijā sāka attīstīties, pateicoties Lerū pēdējam lidojumam, kas daudzus iedvesmoja sasniegt augstus rezultātus.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šarla Lerū piemiņai 1989. gada 12. septembrī Piritā jūras promenādē tika uzstādīta skulpturāla kompozīcija, kuras postamentā ir iegravēti vārdi “Drosmīgiem un darbīgiem cilvēkiem” (igauņu valodā “Julgetele ja teotahtelistele inimestele”). Piemiņas zīmes autors ir Mati Karmins (Mati Karmin).