Niķelis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Niķelis
28



2
16
8
2
Ni

58,6934 g/mol

[Ar]3d84s2
Ni-TableImage.png
Nickel chunk.jpg    VNickel.jpeg
Niķeļa paraugs un monētas no niķeļa un vara sakausējuma
Oksidēšanas pakāpes +4, +3, +2, 0, −1
Elektronegativitāte 1,91
Blīvums 8908 kg/m3
Kušanas temperatūra 1728 K (1455 °C)
Viršanas temperatūra 3186 K (2913 °C)
Īpatnējā pretestība (20 °C) 6,93×10-8 Ω·m
Skaņas ātrums 4900 m/s
Van der Vālsa rādiuss 0,163 nm

Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28. Tas ir sudrabbalts mirdzošs metāls ar nelielu zeltainu nokrāsu. Niķelis pieder pie pārejas metāliem, un ir cieti un elastīgi. Dabā niķelis galvenokārt ir sastopams kā piemaisījums dzelzsrūdām. Niķelis ir korozijas izturīgs metāls, kuru lieto pārklājumiem (lai aizsargātu pret koroziju) un dzelzs sakausējumos (nerūsošais tērauds). Niķeļa savienojumi parasti ir gaiši zaļi. Savienojumos niķelim parasti oksidēšanas pakāpe ir +2.

Niķelis ir atrodams daudzos meteorītos. Dzelzs meteorītos niķeļa koncentrācija sasniedz no 5 līdz 20%.[1]

Izotopi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir zināmi pieci stabili niķeļa izotopi, kā arī deviņi nestabili izotopi.[2] Niķelis-58 veido 68,077% no visa kopējā dabā sastopamā niķeļa daudzuma.[3] Atlikušo izotopu sadalījums ir šāds: niķelis-60 (26,223%), niķelis-61 (1,140%), niķelis-62 (3,634%) un niķelis-64 (0,926%).[3]

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Niķelis galvenokārt tiek izmantots dažādu sakausējumu izgatavošanā. Niķeļa sakausējumiem ir raksturīga izturība, elastīgums, kā arī pretestība pret koroziju un karstumu. Aptuveni 65% no kopējā niķeļa daudzuma Rietumu pasaulē tiek patērēta nerūsošā tērauda izgatavošanā,[4] kura pamatelements ir dzelzs ar aptuveni 18% hroma un 8% niķeļa piekausējuma. Ap 12% tiek patērēti karstumizturīgiem sakausējumiem.[4] Atlikušie 23% no niķeļa tiek izmantoti tērauda sakausējumos, uzlādējamās baterijās, katalizatoros un citās ķīmiskās vielās, kā arī monētu kalšanā, metālliešanas produktos un apšuvumos.

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptuveni 30% no visas pasaules niķeļa tiek iegūts Ontārio provincē, Kanādā, galvenokārt no pentlandīta ((Fe,Ni)9S8).[2] Lielā daudzuma niķelis tiek iegūts arī Jaunkaledonijā, Austrālijā, Kubā, Indonēzijā un citur.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Niķeli kā ķīmisko elementu 1751. gadā Stokholmā, pētot nikelīna (NiAs) rūdu, atklāja zviedru mineralogs un ķīmiķis Aksels Fredriks Kronštedts. Vārda izcelsme ir meklējama vācu valodas vārdā kupfernickel, kas nozīmē "velna varš" vai "Svētā Nikolaja (Nick) varš".[1]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Nickel (angliski). Webelements.com. Atjaunināts: 2012-10-22.
  2. 2,0 2,1 Nickel (angliski). Los Alamos National Laboratory. Atjaunināts: 2012-10-22.
  3. 3,0 3,1 Isotopes of the Element Nickel (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2012-10-22.
  4. 4,0 4,1 Nickel (Ni) (angliski). Lenntech. Atjaunināts: 2012-10-22.