Hroms

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hroms
24



1
13
8
2
Cr

51,9961(6) g/mol

[Ar]3d54s1
Cr-TableImage.png
Chromium crystals and 1cm3 cube.jpg    Chromium-usa78c.jpg
Attīrīta hroma kristāli un 1 cm3 kubiņš; dabiski hroma kristāli
Oksidēšanas pakāpes -2, -1, +1, +2, +3, +4, +5, +6
Elektronegativitāte 1,66
Blīvums 7150 kg/m3
Kušanas temperatūra 2180 K (1907 °C)
Viršanas temperatūra 2944 K (2671 °C)
Īpatnējā pretestība (20 °C) 1,25×10-7 Ω·m
Skaņas ātrums (20 °C) 5940 m/s

Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24. Tas ir pirmais 6. grupas elements. Hroms ir ciets un korozijas izturīgs metāls, kuru lieto dzelzs sakausējumu pārklāšanai (hromēšanai) un sakausējumiem (nerūsošais tērauds). Dabā hroms reti ir sastopams brīvā veidā, taču rūpnieciski hromu iegūst no hroma rūdām (galvenokārt hroma dzelzsrūdas). Savienojumos hromam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4, +5 un +6. +4 un +5 ir mazizplatītas. Hroma (III) oksīds ir cieta, zaļa viela, kuru lieto par abrazīvu. Hroma (VI) savienojumi (hromskābe un tās sāļihromāti) relatīvi labi šķīst ūdenī un ir toksiski.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hromu 1797. gadā atklāja franču ārsts un ķīmiķis Luī Nikolā Voklēns (Louis-Nicolas Vauquelin), eksperimentējot ar svina hromātu PbCrO4,[1] bet pilnībā to izolēja tikai gadu vēlāk. Elementa nosaukums ir cēlies no grieķu vārda chroma, kas nozīmē "krāsa".[2]

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā hroms tīrā veidā nav atrodams. Nozīmīgākā metode, kā iegūst hromu, ir hroma oksīda Cr2O3 reducēšana ar alumīniju augstā temperatūrā:

Cr2O3 + 2Al → Al2O3 + 2Cr

Hromīts ir nozīmīgākā rūda, no kuras iegūst hroma (III) oksīdu. Šo rūdu visvairāk iegūst Zimbabvē, Krievijā, Jaunzēlandē, Turcijā, Irānā, Albānijā, Somijā, Madagaskarā un Filipīnās.[2] Hromu var iegūt arī elektrolīzes rezultātā, kad elektriskā strāva tiek laista cauri hroma savienojumiem šķīdumos.

Izotopi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabiskais hroms sastāv no četriem izotopiem, no kuriem viens (hroms-50) ir radioaktīvs. Visizplatītākais ir hroms-52 (83,789% no kopējā daudzuma dabā).[3] Hroms-53 ir 9,501% no visa kopējā hroma daudzuma dabā, hroms-54 — 2,365%, bet radioaktīvais hroms-50 — 4,345%.[3]

Sakausējumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izplatītākie hroma sakausējumi ir nerūsošais tērauds (Cr 13-30%, C līdz 2,14%, pārējais Fe), hromels (Cr 9-10%, Co 1,0%, pārējais Ni) un nihroms (Ni 65-80%, Cr 15-30%).

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: hroms
  1. The Element Chromium (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2012-02-21.
  2. 2,0 2,1 Cr - Periodic Table of Elements (angliski). Los Alamos National Laboratory. Atjaunināts: 2012-02-21.
  3. 3,0 3,1 Isotopes of the Element Chromium (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2012-02-21.