Īrijas parlamenta ēka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Īrijas parlamenta ēku pirms 1800. gada. Par pašreizējo parlamenta ēku skatīt rakstu Leinstera ēka.

Īrijas parlamenta ēka (īru: Tithe na Parlaiminte) bija pasaulē pirmā pēc īpaša pasūtījuma celtā divpalātu parlamenta ēka. Tā atrodas Īrijas galvaspilsētas Dublinas pašā centrā iepretim slavenajai Trinitijas koledžai. Mūsdienās tā vairāk tiek saukta par Īrijas banku jeb par Koledžgrīnu (College Green), kura pēc būtības ir bankas filiāle. 18. gadsimtā tā bija rezidence abām Īrijas karaļvalsts parlamenta palātām (Lordu palātai un Īrijas apakšpalātai). 1800. gadā parlaments tika likvidēts saskaņā ar Ūnijas aktu, kad Īrijas sala tika pievienota Lielbritānijas un Īrijas Apvienotajai karalistei, bet pašu ēku pārdeva bankai ar aizliegumu tajā jebkad rīkot tautas sapulces,[1] un noteica tiešo pārvaldi no Londonas.

Plāni jaunajai ēkai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

17. gadsimtā Īrijas parlaments tika iekārtots Čičestera ēkā (Chichester House). Šī savrupmāja Hodžengrīnā (Hoggen Green, vēlāk nosaukta par Koledžgrīnu) piederēja Mansteras prezidentam un Īrijas pirmajam mantzinim Seram Džordžam Karjū (George Carew) un tā tika būvēta vietā, kur pirms tam atradās sieviešu klosteris, kurš tika likvidēts pēc karaļa Henrija VIII pavēles. 1605. gada 29. septembrī Karjū māja (vēlāk tika nosaukta par Čičestera māju cita mājas īpašnieka Sera Artūra Čičestera vārdā) īslaicīgi kļuva par Īrijas karaļvalsts tiesu. 1612. gada 16. novembrī šajā ēka tika parakstīti dokumenti par Olsteras kolonizāciju.

Laikam ritot ēka bija nonākusi pussagruvušā stāvoklī, tai piedēvēja spokošanos un tā nebija piemērota Īrijas parlamenta vajadzībām, tamdēļ 1727. gadā parlaments nobalsoja atvēlēt 6000 £ jaunas ēkas celtniecībai tajā pašā vietā. Tā kļuva par pirmo divpalātu parlamaneta ēku pasaulē. Toreiz senā Vestminsteras pils, Anglijas (pirms 1707. gada) un Britānijas parlamenta ēka, bija vienīgi pārveidota.

Jaunās ēkas projekts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pīrsa būvētās ieejas kolonnas.

Šīs radikāli jaunās Īrijas parlamenta ēkas projekts tika uzticēts jaunajam un talantīgajam arhitektam Edvards Lavetam Pīrsam (Edward Lovett Pearce), kurš pats bija arī Parlamenta loceklis un Apakšpalātas spīkera Viljama Konolija (William Connoly) protežē. Kamēr ēka tika celta, parlaments tika pārvietots uz Blue Coat slimnīcu Dublinas ziemeļos. Pirmais akmens jaunās ēkas pamatos tika guldīts 1729. gada 3. februārī.

Pīrsa jaunās Īrijas parlamenta ēkas projekts bija revolucionārs. Ēku viņš būvēja pusapļa formā un tā aizņēma 6000 lielu platību. Viņš jauno ēku būvēja tuvāk Hodžengrīnas ielai, salīdzinot ar iepriekšējās parlamenta ēkas (Čičestera ēkas) atrašanās vietas, kur atradās tālāk no ielas. Pusapļa vidū atrodos trīs ieejas, kura tika veidotas "E" burta formā. Šo ieeju rotā joniešu kolonnas. Virs portika atrodas trīs statujas, kuras simbolizē Hiberniju (Īrijas latīniskais nosaukums), uzticību un sakarus. Tieši virs centrālās ieejas akmenī tika izkalts karaliskais ģerbonis.

Pīrss nomira vēl būdams jauns, tamdēļ to turpināja celt cits arhitekts Džeimss Gendons (James Gandon). Viņš ēkai no 1785. līdz 1789. gadam izbūvēja vēl vienu ieeju Vestmūrlendas (Westmoreland) ielas, ēkas austrumu pusē. Viņš šo ieeju izrotāja ar sešām korintiešu kolonnām. Arī virs šīs ieejas tika uzstādītas trīs statujas, kuras savukārt simbolizē gara spēku, taisnīgumu un brīvību. Izliektās sienas, kura savieno Pīrsa un Gendona būvētās ieejas, mērķis bija apslēpt ēku, lai tā izskatītos mākslinieciskāka.

Mūsdienās šī izliektā siena nav tāda pati, kada tā bija laikā, kad tajā strādāja parlaments. Toreiz šī siena bija veidota no granīta un tajā bija iebūvētas nišas. Rietumu pusē piebūvi 1787. gadā cēla cits arhitekts Roberts Pārks (Robert Parke). Viņš mēģināja izbūvēt šo pusi tāpat kā Gendons, kā arī savienot ar Pīrsa veidoto galveno ieeju. Pāreja no korintiešu kolonnām uz joniešu izskatījās ļoti nepievilcīgi. Kad Īrijas banka pārņēma ēku savā īpašumā, tā pārveidoja rietumu pusi, nomainot korintiešu kolonnas pret joniešu līdz pat Gendona ieejai austrumu pusē. Tāda šī ēka izskatās arī mūsdienās.

Parlamenta ēkas iekšpuses izveidē bija pieņemts neparasts un ļoti simbolisks lēmums. Tajā laikā arī citās parlamenta ēkās sāka apvienot abas palātas vienā ēkā. Abām palātām tika dota vienlīdzība vai arī ēkā speciāli tika izveidota simboliska vieta augšpalātai. Savukārt Īrijas parlamenta ēkā Apakšnamam bija dota vieta pašā ēkas centrā un izveidota astoņstūra formā. Pretstatā mazākā Lordu palāta bija izbūvēta blakus Apakšpalātai, ēkas atzarojumā. Tomēr vēlāk ar kupolu pārklāto Apakšpalātas kameru izpostīja ugunsgrēks. Apakšpalātas ēka, tikai šoreiz bez kupola, tika atjaunota 1796. gadā, četrus gadus pirms tika likvidēts Īrijas parlaments.

ASV Kapitolijs un Britu muzejs – Pīrsa projekta kopijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pīrsa revolucionārā projekta idejas tika pētītas un pielietotas gan pašā Īrijā, gan arī ārpus tās robežām. Piemēram, Dublinas pils Vicekaraļa apartamentos ar nelielām izmaiņām tika izveidoti tādi paši gaiteņi kā Parlamenta ēkā. Savukārt Londonā vienam no slavenākajiem muzejiem pasaulē, Britu muzejam, fasāde tika veidota tāda paša kā Apakšpalātas ieeja. Arī otrpus okeānam ASV Kapitolijs tika būvēts, ņemot par pamatu Pīrsa projektu, kopējot Īrijas parlamenta ēkas apakšpalātās astoņstūrainās ēkās projektu. Lai gan palātas forma ir neatkārtojama ar saviem dekoratīvajiem elementiem, arī griestu struktūra Kapitolija Vecajā Senāta palātā un Pārstāvju palātā (mūsdienās Skulptūru zālē) ir pārsteidzoši līdzīgi Pīrsa projektētajiem griestiem Īrijas parlamenta ēkas apakšpalātā. Ironiski, ka Kapitolijs tika veidots pēc Īrijas parlamenta ēkas projekta, savukārt Baltā nama pirmais un otrais stāvs pēc pašreizējās Īrijas parlamenta, Oireachtas Éireann, ēkas, Leinstera mājas.

Ēkas unikālums, tās apdares kvalitāte un atrašanās pašā Dublinas centrā Koledžgrīnā, iepretim Trinitijas koledžai, padara to par vienu no pilsētas visvairāk aplūkotajām ēkām. To tūristi dodas aplūkot daudz vairāk nekā citas bijušās un esošās parlamenta ēkas.

Valsts ceremonijas Īrijas parlamenta ēkā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īru Lordu palātas zāle.

Lielākā daļa no valsts ceremonijām Īrijas parlamenta ēkā norisinājās tāpat kā Britu parlamenta ēkā. Sesijas oficiāli atklāja ar Troņa runu. Viņas Majestātes pārstāvis, kas sēdēja tronī, bija uzvilcis tumšsarkanas krāsas velveta apmetni. Lordu palāta atradās apkārt Lordam kancleram (augstākajam tiesnesim), kurš sēdēja uz vilnas maisa. Vilnas maiss tika piepildīts ar vilnu, kas bija ekonomiskās attīstības un bagātības simbols un tā tika iegūta no visām trim karalistēm: Skotijas, Anglijas un Īrijas.

Īrijas parlamenta atcelšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējie trīsdesmit Īrijas parlamenta pastāvēšanas gadi bija krīžu un reformu gadi, kas nozīmīgi mainīja tā lomu. 1800. gadā augustā Īrijas parlaments novadīja savu pēdējo sesiju Īrijas parlamenta ēkā. 1801. gada 1. janvārī Īrija Karaliste beidza eksistēt un tā tika iekļauta Lielbritānijas un Īrijas Apvienotajā karalistē.

Pēc 1800. gada: no parlamenta par banku[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Īrijas parlamenta likvidēšanas ēku izmantoja dažādiem mērķiem. Tā bija gan militāra garnizona apmešanās vieta, gan mākslas garerija. Taču 1803. gadā par 40 000 £ no Anglijas valdības to nopirka tikko dibinātā Īrijas banka. Īrijas parlamenta ēka sākuma bija bankas galvenā mītne. Vienīgais noteikums, ar kādu Anglijas valdība pārdeva ēku bija tāds, ka to nekad vairs nedrīkst izmantot kā parlamenta ēku. Apakšpalāta tika pielāgota bankas vajadzībām, vienīgi Lordu palāta ir palikusi nemainīga arī līdz mūsdienām. 1970. gadā Īrijas banka galveno mītni pārcēla uz šī ēka palika kā bankas filiāle. Vēl to mūsdienās izmanto, kā mākslas izstāžu un dažādu muzikālu priekšnesumu izrādīšanas vietu.

Vecās parlamenta ēkas palikušā simbolika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1830. gados Daniels O'Konels (Daniel O'Connell), kampaņas līderis par jauna Īrijas parlamenta radīšanu, centās pārliecināt, ka Ūnijas akts ir bijusi liela kļūda. Kamēr O'Konels strādāja pie kampaņas par Akta atcelšanu, tikmēr citi līderi, kā Īzaks Bats (Isaac Butt) un Čārlzs Stjuarts Pārnels (Charles Steward Parnell) meklēja daudz pieticīgāku veidu, kā iegūt Īrijas autonomiju no Apvienotās Karalistes. Viņi neticēja, ka Īrija var iegūt pilnīgu neatkarību. Pat tad, ja priekšlikums gūtu atbalstu Britu apakšpalātā (pirmie divi mēģinājumi 1886. un 1893. gadā bija neveiksmīgi), Britu lordu palāta, kurā bija daudzi Īrijas patstāvības idejas pretinieki, varētu uzlikt tam veto. Taču 1911. gadā Parlamenta akta pieņemšana, kuru ierobežoja Lordu palāta, deva cerību, ka kādreiz Īrijas autonomijas likumprojekts varētu iziet cauri abām palātām, saņemt karaļa piekrišanu un kļūt par likumu.

Šajā svarīgājā dienā Īrijas parlaments vēlreiz noturēja sanākšanu vecajā parlamenta ēkā. Tur ar savām runām uzstājās gan O'Konels, gan Pārnels, gan arī Džons Redmonds (John Redmond), kas pievienojās kustībai par autonomiju mazliet vēlāk.

Papildliteratūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • (angliski) 'History of the Irish Parliament 1692–1800', autors E.M. Džonstons-Līks (Ulster Historical Foundation, 2002)
  • (angliski) Volume 2 of 'The Unreformed House of Commons', autori Edvards un Annija G. Pourita (Cambridge University Press, 1903)

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Īrija - valsts, kas bija arī pirms mums (www.latviesi.org), atjaunināts 2008. gada 11. maijā


Koordinātas: 53°20′41″N, 6°15′36″W