Ķīsis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ķīsis
Gymnocephalus cernuus (Linnaeus, 1758)
Ķīsis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Virskārta Dzelkņstarzivis (Acanthopterygii)
Kārta Asarveidīgās (Perciformes)
Dzimta Asaru dzimta (Percidae)
Ģints Ķīši (Gymnocephalus)
Suga Ķīsis (G. cernuus)
Sinonīmi
  • Gymnocephalus cernua
  • Acerina cernua

Ķīsis (Gymnocephalus cernuus) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivis, kas izplatīta Eiropā un Āzijas ziemeļos. Latvijā ķīsis ir bieži sastopama zivs, kas zivjsaimniecībai kaitīga un grūti izskaužama. Tas ir nopietns pārējo zivju barības konkurents.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķīsim muguras spuras abas daļas ir savienotas

Ķīsis ir neliela zivs, kas lēni aug. Tā garums Latvijā ir līdz 20 cm, masa līdz 120 g.[1] Neskatoties uz savu mazo augumu, ķīsis ir agresīva zivs. Ķīsis šķērsgriezumā ir samērā apaļš. Mugura brūngana, sāni brūnganzaļi vai pelēcīgi, ar melniem, nelieliem plankumiem. Raibumiņi ir arī uz muguras un astes spuras. Vēders dzeltenīgs vai balts. Ķīsi no maza zandarta var atšķirt pēc asās muguras spuras, kas ķīsim proporcionāli ir lielāka, toties stagaram tādas nav vispār - tikai atsevišķi dzeloņi. Un ķīsim nav sarkanu spuru kā asarim.[2] Turklāt ķīša muguras spuras abas daļas (pirmā ar asajiem stariem, otrā ar mīkstiem) ir savienotas, kas citām asaru dzimtas zivīm visbiežāk ir atdalītas. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu vai nedaudz uz leju. Žaunu vāki ar dzeloņiem.[1]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sastopams upēs un ezeros, arī jūrā upju grīvu rajonos. Dzīvo lielos baros. Pamatbarība ir zooplanktons un zoobentoss, labprāt ēd trīsuļodu kāpurus, nelielas dēles, vaboles un citu zivju ikrus. Aktīvi visu gadu. Dzimumgatavība iestājas 1-5 gadu vecumā, sasniedzot 3-12 cm. Nārsto zālainās vietās no apriļa līdz jūlijam, kad ūdens temperatūra 3-23 °C. Nārsta dziļums 20 cm līdz 16 metri. Mātīte nērš 400-200 000 ikru. Ikri pielīp pie augiem, akmeņiem un cita substrāta, to attīstība ilgst 5-18 dienas.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]