Ķirši
Vikipēdijas raksts
| Ķirši Cerasus |
||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Prunus avium |
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Ķirši (Cerasus)[1] ir plūmju ģints (Prunus) apakšģints koki vai krūmi. Ķiršu apakšģintī ietilpst aptuveni 150 sugas, no kurām kultivē apmēram 60 sugas. Visizplatītākās sugas ir saldais ķirsis (Prunus avium) un skābais ķirsis (Prunus cerasus). Par ķiršiem dēvē arī šo augu augļus — kauleņus, kas tiek lietoti uzturā. Ķiršus audzē arī kā krāšņumaugus, piemēram, akmens ķirsi (Prunus mahaleb), tūbaino ķirsi (Prunus tomentosa), zemo ķirsi (Prunus pumila) un Besija ķirsi (Prunus besseyi).
Ķirši ir vasarzaļi augi ar veselām, zāģzobainām, pamīšus sakārtotām lapām. Ziedi ir divdzimumu, ar divkāršu apziedni. Ziedu krāsa ir balta vai rožaina (šķirnēm var būt arī sarkanīgi toņi).
Piezīmes [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Ķiršu zinātniskais nosaukums Cerasus dažreiz tiek uzskatīts par sinonīmu plūmju ģints zinātniskajam nosaukumam Prunus