Ķirši

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ķirši
Cerasus
Prunus avium
Prunus avium
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Rožu rinda (Rosales)
Dzimta Rožu dzimta (Rosaceae)
Ģints Plūmes (Prunus)
Apakšģints Ķirši (Cerasus)
Izplatība
Ziemeļu puslodes mērenā josla

Ķirši (Cerasus)[1] ir plūmju ģints (Prunus) apakšģints koki vai krūmi. Ķiršu apakšģintī ietilpst aptuveni 150 sugas, no kurām kultivē apmēram 60 sugas. Visizplatītākās sugas ir saldais ķirsis (Prunus avium) un skābais ķirsis (Prunus cerasus). Par ķiršiem dēvē arī šo augu augļuskauleņus, kas tiek lietoti uzturā. Ķiršus audzē arī kā krāšņumaugus, piemēram, akmens ķirsi (Prunus mahaleb), tūbaino ķirsi (Prunus tomentosa), zemo ķirsi (Prunus pumila) un Besija ķirsi (Prunus besseyi).

Ķirši ir vasarzaļi augi ar veselām, zāģzobainām, pamīšus sakārtotām lapām. Ziedi ir divdzimumu, ar divkāršu apziedni. Ziedu krāsa ir balta vai rožaina (šķirnēm var būt arī sarkanīgi toņi).

Piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ķiršu zinātniskais nosaukums Cerasus dažreiz tiek uzskatīts par sinonīmu plūmju ģints zinātniskajam nosaukumam Prunus