Ļevs Karahans
| ||||||||||||
Ļevs Karahans (krievu: Лев Михайлович Карахан) vai Levons Karahanjans (armēņu: Լեւոն Միքայելի Կարախանյան) bija armēņu izcelsmes revolucionārs un padomju diplomāts.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Absolvēja Tiflisas reālo skolu. 1910–1915. gadā studēja Sanktpēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē (neabsolvēja), 1916. gadā pabeidza Tomskas Universitāti. 1904. gadā iestājās KSSP, meņševiku kustībā. Strādāja partijas darbā Harbinā un Sanktpēterburgā.
1913. gadā Karahans iestājās Apvienotās sociāldemokrātu (boļševiku un meņševiku) Sanktpēterburgas organizācijā un nodarbojās ar aģitāciju un propagandu, kā arī ar organizatorisko darbu.
1917. gada novembrī un 1918. gada sākumā viņš bija padomju delegācijas sekretārs Brestas miera līguma sarunās. No 1918. gada marta līdz 1920. gadam viņš bija ārlietu tautas komisāra vietnieks. No 1921. gada viņš tika iecelts par pilnvaroto pārstāvi Polijā. No 1923. gada septembra līdz 1926. gada augustam viņš bija pilnvarotais pārstāvis Ķīnā.
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņš aizstāvēja internacionālistiskas nostājas. Piedalījās žurnālu "Текстильщик", "Рабочие Ведомости" un nelegālā orgāna "Вперёд" organizēšanā, kā arī izveidoja nelegālu tipogrāfiju.
No 1927. līdz 1934. gadam viņš bija PSRS ārlietu tautas komisāra vietnieks, pēc tam (līdz 1937. gada 3. maijam) vēstnieks Turcijā. Viņš tika ievēlēts par PSRS Centrālās izpildkomitejas locekli.
1937. gada 3. maijā tika atsaukts no Turcijas uz Maskavu un arestēts. Apsūdzēts līdzdalībā fašistiskā sazvērestībā ar mērķi gāzt padomju varu. 1937. gada 20. septembrī Augstākās tiesas militārā kolēģija piesprieda viņam nāvessodu. Tajā pašā dienā nošauts.
Reabilitēts 1956. gadā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ļevs Karahans.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|