Armēņu valoda

Vikipēdijas lapa
Armēņu valoda
հայերեն 
:
Valodu lieto:
 
Reģions: Kaukāzs, Tuvie Austrumi
Pratēju skaits: 6,7 miljoni
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Armēņu valoda
 
Rakstība: Armēņu alfabēts 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:
Regulators: Armēnijas Zinātņu Akadēmija
Valodas kodi
ISO 639-1: hy
ISO 639-2: arm (B)  hye (T)
ISO 639-3: hye 

Armēņu valoda (հայերեն, hayeren, izrunā: [hɑjɛˈɾɛn]) ir indoeiropiešu saimes valoda, kurā galvenokārt runā armēņi, tostarp ievērojamā daļa armēņu diasporas visā pasaulē. Lai arī tā ir vienīgā valoda savā indoeiropiešu valodu atzarā, šis atzars atrodas starp slāvu, grieķu un irāņu valodu atzariem.[1] Armēnijā tā ir valsts valoda. Armēņu valodu prot ap 6,7 miljoniem cilvēku. Tās pierakstīšanai izmanto armēņu alfabētu, ko 405. gadā radīja mūks un valodnieks Mesrops Maštocs.[2]

Armēņu valodai ir divi literārie varianti:

Armēņu alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: armēņu alfabēts

Armēņu alfabētu 405. gadā izviedoja armēņu mūks Mesrops Maštocs. Sākotnēji bija 36 burti, bet divi burti tika pievienoti vēlāk, viduslaikos.

Armēņu alfabēts
Burts Transkripcija Izruna
Ա, ա A, a /ɑ/
Բ, բ B, b /b/
Գ, գ G, g /ɡ/
Դ, դ D, d /d/
Ե, ե E, e /ɛ/
Զ, զ Z, z /z/
Է, է Ē, ē /e/
Ը, ը Ə, ə vai Ë, ë /ə/
Թ, թ Tʿ, tʿ vai T’, t’ /tʰ/
Ժ, ժ Ž, ž /ʒ/
Ի, ի I, i /i/
Լ, լ L, l /l/
Խ, խ X, x /χ/
Ծ, ծ C, c vai Ç, ç /ts/
Armēņu alfabēts
Burts Transkripcija Izruna
Կ, կ K, k /k/
Հ, հ H, h /h/
Ձ, ձ J, j /dz/
Ղ, ղ Ł, ł vai Ġ, ġ /ɫ/
Ճ, ճ Č, č vai č̣ /tʃ/
Մ, մ M, m /m/
Յ, յ Y, y /j/
Ն, ն N, n /n/
Շ, շ Š, š /ʃ/
Ո, ո O, o /ɔ/
Չ, չ Čʿ, čʿ vai Č, č /tʃʰ/
Պ, պ P, p /p/
Ջ, ջ J̌, ǰ /dʒ/
Armēņu alfabēts
Burts Transkripcija Izruna
Ռ, ռ Ṙ, ṙ /r/
Ս, ս S, s /s/
Վ, վ V, v /v/
Տ, տ T, t /t/
Ր, ր R, r /ɹ/
Ց, ց Cʿ, cʿ vai C’, c’ /tsʰ/
Ւ, ւ W, w /w/
Փ, փ Pʿ, pʿ vai P’, p’ /pʰ/
Ք, ք Kʿ, kʿ vai K’, k’ /kʰ/
Օ, օ Ō, ō /o/
Ֆ, ֆ F, f /f/
Ու, ու U, u /u/
և ew /ɛv/

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valda Salmiņa. «Armēņu valoda». Nacionālā enciklopēdija, 2023. gada 4. jūlijs.
  2. «Armenian language | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2023-04-08.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]