Āzijas īsnagu ūdrs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Āzijas īsnagu ūdrs
Aonyx cinerea (Illiger, 1815)
Āzijas īsnagu ūdrs
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Caunu dzimta (Mustelidae)
Apakšdzimta Ūdri (Lutrinae)
Ģints Īsnagu ūdri (Aonyx)
Suga Āzijas īsnagu ūdrs (Aonyx cinerea)
Sinonīmi
  • Amblonyx cinerea
Izplatība
Oriental Small-clawed Otter area.png

Āzijas īsnagu ūdrs (Aonyx cinerea) ir caunu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsnagu ūdru ģintij (Aonyx). Āzijas īsnagu ūdrs vēl nesenā pagātnē tika klasificēts Āzijas īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx), bet DNS pētījumi atklāja, ka tas pieder īsnagu ūdru ģintij (Aonyx), un ir tuvs radinieks Āfrikā dzīvojošiem īsangu ūdriem.[1]

Āzijas īsnagu ūdrs ir mazākais no visiem ūdriem un sver mazāk par 5 kg. Tas dzīvo saldūdens purvos, dīķos, rīsa laukos, sazarotās upju grīvās un citās mitrās vietās. Tam nepatīk klajas, atklātas vietas, bez aizsega un aizvēja, tādēļ tiem rīsa lauki patīk labāk par lielām upēm. To var sastapt Bangladešas, Birmas, Indijas, Ķīnas dienvidu, Taivānas, Laosas, Malaizijas, Indonēzijas, Filipīnu, Taizemes un Vjetnamas teritorijās.[2]

Paplašinoties cilvēku saimnieciskai darbībai, samazinās ūdru dzīves telpa. Ūdri pamet arī piesārņotus ūdeņus, un Āzijas īsnagu ūdrus dažos reģionos joprojām medī. Sugas izdzīvošana ir apdraudēta un tā ir ierakstīta Sarkanajā grāmatā.[3]

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āzijas īsnagu ūdram degungals bieži ir rozā krāsā
Āzijas īsangu ūdram ir gara aste, kas sasniedz 1/3 daļu no visa ķermeņa

Āzijas īsangu ūdrs ir mazākais no visiem ūdriem.[4] Kopējais ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir apmēram 94 cm, svars 2,7 - 5,4 kg.[5] Lai arī visiem ūdriem ir slaidi, gari ķermeņi, šiem ūdriem tie ir proporcionāli slaidāki, atgādinot čūsku. Tie ir ļoti kustīgi un spēj apkopt savu kažoku jebkurā vietā uz ķermeņa.

Kažoka krāsa ir tumši pelēkbrūna, pavēdere un īpaši pakakle, un seja gaiši pelēka. Matojums ir īss, smalks, ļoti biezs un samtains. Kažoks ir dubults: īsāka pavilna un garāka akotspalva, kas pasargā pavilnu no samirkšanas, kamēr ūdrs ir ūdenī. Galvas forma ir saplacināta un purns ir īss. Kakls biezs un spēcīgs, vienā platumā ar galvu. Acis novietotas tuvāk viena otrai kā parasti tas ir ūdriem. Ausis ļoti mazas un apaļas, novietotas zemu uz galvas. Ienirstot ūdrs noslēdz nāsis un ausu atveres. Tā degungals ir pelēks vai rozīgs. Āzijas īsangu ūdram ir jutīgas ūsas, kas kalpo kā taustes orgāns, uztverot vismazāko vibrāciju. Aste gara, konusveidīga un muskuļota, apmēram ⅓ daļa no visa ķermeņa. Zem astes Āzijas īsnagu ūdram ir smaržu sekrēta dziedzeris. Kad ūdrs peld ātri, tas sevi stumj uz priekšu ar astes propellerveida kustībām. Aste tiek lietota arī stāvot uz pakaļkājām, tad ūdrs pret to atbalstās.

Kā visiem ūdriem tam ir īsas, spēcīgas kājas, bet tā priekšķepas ir atšķirīgas. Tā priekšķepu pirkstiem nav nagu. Šādas ķepas ļauj Āzijas īsnagu ūdram labāk satvert moluskus, krabjus un citus mazus ūdens dzīvniekus. Kopumā tā ķepas ir šauras un peldplēve savieno tikai pēdējo un priekšpēdējo pirkstu, kā arī peldplēve nav visa pirksta garumā.[6] Āzijas īsnagu ūdra ķepu apakšas ir ļoti jutīgas un pirksti bez peldplēvēm ir kustīgāki, kas ļauj tiem medījumu satvert ķepās, nelietojot ķeršanai muti.[6] Pakaļkājām ir mazi, neattīstījušies nagi, kas reti ir garāki par pirkstiem.

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āzijas īsangu ūdrs ir daļēji sauszemes un daļēji ūdenī dzīvojoš dzīvnieks, bet uz sauszemes tas pavada vairāk laika nekā ūdenī, un, salīdzinot ar citiem ūdriem, tas ir sauszemi visvairāk mīlošais ūdrs.[7] Ūdeņu dubļainajos vai dūņām bagātajos krastos ūdrs izrok sev alu, kurā ierīko migu.

Āzijas īsangu ūdri ir dienas dzīvnieki.[8] Līdz ar to, būdami aktīvi gaišajā dienas laikā, tie izvēlas dzīves telpu, kurā nenotiek cilvēku saimnieciskā darbība. Visvairāk laika tie pavada, kopjot savu kažoku, jo tīrs un sauss kažoks ir to dzīves kvalitātes nosacījums. Pēc peldes ūdri purinās un vārtās pa zemi gar augiem, gar kokiem, lai atbrīvotos no lielākā ūdens daudzuma kažokā. Lai arī tiem patīk sauszeme, Āzijas īsangu ūdrs ir labs peldētājs. Kad tas peld lēni, tiek lietotas visas 4 kājas, bet peldot ātri, priekšķepas tiek piespiestas pie ķermeņa, un peldēšanu nodrošina pakaļkāju un astes kustības. Āzijas īsangu ūdrs spēj ienirt līdz 6 - 8 minūtēm.

Āzijas īsangu ūdri tāpat kā Brazīlijas dižūdri ir vissociālākie no visiem ūdriem. Mazuļus audzina abi vecāki. Reizēm iepriekšējā metiena mazuļi paliek kopā ar vecākiem un palīdz audzināt mazos ūdrēnus. Ģimenes grupā var dzīvot vairāk kā 20 ūdru.[9] Tāpat kā citas ūdru sugas tie ir rotaļīgi dzīvnieki un tos bieži var novērot, slidinoties pa dubļainajiem krastiem vai spēlējoties vienam ar otru ūdenī, vai izpalīdzot otram kopt kažoku.

Komunikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āzijas īsnagu ūdri veido pāri uz mūžu un mazuļus audzina kopīgi

Savā starpā Āzijas īsnagu ūdri sazinās ar balsi, smaržām un zīmēm. Ūdri ir pļāpīgi dzīvnieki. Tiem ir vismaz 12 atšķirīgas vokalizācijas. Tajā pašā laikā smaržu zīmes ir vissvarīgākās, iezīmējot teritoriju. Ar smaržu sekrētu tiek apsmidzināti koku stumbri, lielāki akmeņi, takas un ūdenstilpes piekraste. Āzijas īsnagu ūdri veido īpašas zīmes - kaudzes, kas tiek sastumtas no smiltīm, oļiem, zāles un dubļiem. Viena bara locekļi sazinās viens ar otru arī ar dažādām ķermeņa valodas zīmēm.

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āzijas īsnagu ūdri atšķirībā no lielākās daļas pārējo ūdru veido monogāmus pārus uz mūžu. Pārim mazuļi var dzimt 2x gadā. Parasti piedzimst 1 - 6 mazuļi. Grūsnības periods ilgst 60 dienas. Tikko dzimuši ūdrēni ir nevarīgi, akli un bez zobiem. Tie sver apmēram 50 g. Pirmās nedēļas tie pavada alā, kamēr pēc 40 dienām tiem atveras acis. Māte tos zīda ar pienu ik pēc 3 - 4 stundām. Pēc 14 nedēļām māte tos pārtrauc zīdīt. Mazuļi sāk ēst pamatbarību, pēc 3 mēnešiem tie jau peld un medī paši. Mazuļi paliek kopā ar vecākiem līdz nākamajam metienam. Tēviņi palīdz mātītei iekārtot alu un migu, kā arī piedalās mazuļu barošanā pēc tam, kad to zīdīšana ir pabeigta. Āzijas īsnagu ūdri dzīvo 11 - 16 gadus.[5]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āzijas īsangu ūdrs pamatā barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem: krabjiem, dažādiem vēžveidīgajiem, moluskiem, un vardēm. To zobi ir piemēroti, lai sakostu cietās krabju bruņas. Pie iespējas īsnagu ūdri medī kukaiņus, grauzējus, čūskas un nelielas zivis, kā guramus, dubļbēdzes, čūskgalvas un samus.

Lai atrastu medījumu zem ūdens, ūdrs ar ūsām uztver visniecīgāko straumju vibrāciju, tad medījums tiek ķerts ar priekšķepām daudz biežāk kā ar muti.[10] Tā kā starp pirkstiem tikpat kā nav peldplēvju, tad tie ir kustīgi un veikli. Āzijas īsangu ūdri medī ne tikai skaidrā ūdenī, bet ierokas arī dubļos un dūņās, kur visbiežāk ir paslēpušies krabji, gliemji un citi vēžveidīgie. Lai atvērtu gliemju vākus, ūdri tos sakož vai atstāj saulē karsēties līdz tie atveras paši.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āzijas īsangu ūdram ir 3 pasugas:[11]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Āzijas īsangu ūdrs