1551. gads
Vikipēdijas raksts
| Gadsimti: | 15. gadsimts · 16. gadsimts · 17. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1548 1549 1550 - 1551 - 1552 1553 1554 |
| 1551. gada citi notikumi: |
| 1551. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1551 MDLI |
| Ab urbe condita | 2304 |
| Armēņu kalendārs | 1000 ԹՎ Ռ |
| Ķīniešu kalendārs | 4247 – 4248 庚戌 – 辛亥 |
| Etiopu kalendārs | 1543 – 1544 |
| Ebreju kalendārs | 5311 – 5312 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1606 – 1607 |
| - Shaka Samvat | 1473 – 1474 |
| - Kali Juga | 4652 – 4653 |
| Irānas kalendārs | 929 – 930 |
| Islāma kalendārs | 958 – 959 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1551. gads (MDLI) bija parastais gads, kas pēc Jūlija kalendārā sākās ceturtdienā.
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
- 12. maijs — Limā (Peru) tika dibināta Sv. Marka universitāte, kas bija pirmā universitāte Dienvidamerikā.
- 17. jūnijs — tika izdots Šatobrianas edikts, kas aizliedza Francijā protestantiem veikt jebkādas municipālas vai tiesvedības funkcijas.
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 19. septembris — Anrī III (Henri III), Francijas karalis (miris 1589.)
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 8. maijs — Barbara Radzivile, Lietuvas dižkunigaiša Sigismunda Augusta sieva, Polijas karaliene. Dzimusi Radzivilu ģimenē un kļuvusi par vienīgo sievieti lietuvieti — karalieni, kura nav cēlusies no valdnieku dzimtas. (dzimusi 1520.)