1575. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1572 1573 1574 - 1575 - 1576 1577 1578 |
| Latvijā: | 1572 1573 1574 - 1575 - 1576 1577 1578 |
| Laikapstākļi: | 1572 1573 1574 - 1575 - 1576 1577 1578 |
| Sportā: | 1572 1573 1574 - 1575 - 1576 1577 1578 |
| Kino: | 1572 1573 1574 - 1575 - 1576 1577 1578 |
Šajā lapā ir apkopoti 1575. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, izņemot Kurzemes bīskapiju (Dānijas īpašumā, 1560—1585) un Grobiņas apgabalu (Prūsijas hercogistes pārvaldē, 1530—1609). Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas, daļēji Livonijas karalistes sastāvā. Rīgas brīvpilsēta (1561—1582) mēģināja saglabāt suverenitāti.
Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Hercogs Gothards bija Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks (1562—1587), viņa sieva bija hercogiene Mēklenburgas Anna (1566—1602).
- Kurzemes bīskaps (1560—1583) un krievu okupētās Livonijas karalis (1570—1578) bija Magnuss.
- Nominālais Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1573—1575) Anrī III Valuā, bet Livonijas vietvaldis (1566—1578) bija Jānis Hodkevičs.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Livonijas karš turpinājās ārpus Latvijas.
- Livonijas karalis Magnuss zaudēja kontroli pār Sāmsalas—Vīkas bīskapiju, ko pārvaldīja Dānijas karaļa vietvaldis, toties pakļāva Helmes, Ērģemes, Ungurpils, Vecsalacas, Rūjienas un Limbažu pilsnovadus.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |